Lietuvā vairs nav Ķīnas diplomātu

"Pašlaik Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā Viļņā nav akreditētu diplomātu vai citu darbinieku," informēja Lietuvas Ārlietu ministrijā.

Vēl nesen Viļņā strādāja viens Ķīnas diplomāts, bet pēc īslaicīgas izceļošanas no valsts viņam 18.maijā vairs neļāva atgriezties Lietuvā.

Robežsargi apstiprināja, ka Viļņas lidostā iebraukšana tika liegta Ķīnas pilsonim ar diplomātisko pasi, bet bez diplomāta akreditācijas.

Viņa diplomātiskā pase atļāva uzturēties Šengenas zonā 90 no pēdējām 180 dienām, taču Ķīnas pilsonis šo noteikumu bija pārkāpis.

"Persona bija izmantojusi šo termiņu un nevarēja izmantot šo izņēmumu," aģentūrai BNS sacīja Valsts robežsardzes dienesta preses pārstāvis Giedrjus Mišutis. "Šādai personai nevarēja atļaut atkārtoti ieceļot Lietuvā. Viņam tika liegta ieceļošana, un tajā pašā dienā, kā parasti šādos gadījumos, persona tika nosūtīta atpakaļ uz to pašu galamērķi, no kura tā ieradās, šajā gadījumā uz Stambulu," viņš paskaidroja.

Kā liecina BNS rīcībā esošo informāciju, minētajam diplomātam nebija derīgas Lietuvas Ārlietu ministrijas akreditācijas, kas ļautu viņam legāli strādāt valstī kā diplomātam un uzturēties tajā tik ilgi, kamēr šis dokuments ir derīgs. Viņa akreditācijas derīguma termiņš bija beidzies.

Pēc strīda par diplomātisko pārstāvniecību Lietuva jau vairākus gadus nav atjaunojusi šādas akreditācijas Ķīnas pilsoņiem.

2021.gadā Lietuva sāka veidot ciešākas attiecības ar Taivānu, tādēļ Ķīna pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai, reaģējot uz toreizējās konservatīvo un liberāļu valdības lēmumu atļaut Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, nevis Taibejas nosaukumu, kā tas ierasts daudzviet pasaulē. Pekinas vērtējumā Lietuva tā pauž atbalstu Taivānai kā neatkarīgai valstij un noraida tā dēvēto vienas Ķīnas politiku.

Kad 1949.gadā Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistu pārvaldītajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika, bet Taivānā turpina pastāvēt Ķīnas Republika.

Ķīna vienpusēji pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības Viļņā līmeni līdz pagaidu pilnvarotajam pārstāvim. Līdz tādam līmenim Pekina pazemināja arī Lietuvas pārstāvniecības Ķīnā līmeni. Taču Lietuva joprojām uzskata, ka abas misijas ir vēstniecību līmenī un Ķīnas rīcību raksturo kā starptautisko tiesību pārkāpumu. Lietuvas diplomāti Ķīnā vairs nestrādā, jo Pekina neatzīst viņu statusu.

Lietuva atteikusies izsniegt jaunas akreditācijas Ķīnas diplomātiem, jo viņi vēlas akreditēties darbam "Ķīnas Tautas Republikas pagaidu pilnvarotā lietveža birojā Lietuvā".

Ķīnas diplomāti Lietuvā turpināja strādāt vairākus gadus, jo viņu akreditēšanu turpināja līdz 2021.gada rudenim, un viņiem tika piemērots bezvīzu režīms Šengenas zonā diplomātisko pasu turētājiem.

Lietuva lika trim Ķīnas darbiniekiem pamest valsti 2024.gada beigās, arī apsūdzot viņus šīs kārtības pārkāpšanā.

Saskaņā ar kādas amatpersonas, kas ar BNS runāja ar anonīmi, teikto, viens no šiem Ķīnas pārstāvjiem pagājušā gada augustā Druskininkos Lietuvas dienvidos izraisīja autoavāriju un aizbēga.

"Tad amatpersonas viņu atrada, pārbaudīja viņa dokumentus un izrādījās, ka viņa akreditācijas termiņš ir beidzies. Galu galā viņš tika pasludināts par Lietuvā nevēlamu personu," sacīja avots.

Kā stāstīja kāda amatpersona, Pekina sākusi sūtīt diplomātus uz Lietuvu no Ķīnas misijām citās valstīs. Lietuva, reaģējot uz to, noteikusi, ka Ķīnas diplomātiem, kas valstī ierodas diplomātiskā misijā par to jāinformē Ārlietu ministrija. Noteikuma neievērošanas gadījumā viņus var pasludināt par Lietuvā nevēlamām personām.

Kad Lietuvas premjerministra amatā pērn decembrī stājās sociāldemokrāts Gintauts Palucks, viņš solīja vienoties ar Ķīnu par pilnīgas diplomātiskās pārstāvniecības atjaunošanu, taču ārlietu ministrs Ķēstutis Budris šomēnes atzina, ka Lietuva vēlas normalizēt attiecības ar Ķīnu, taču "bumba nav mūsu laukuma pusē".