Par viltoto preču negatīvo ietekmi būtiski izglītot tieši jauniešus

Pērn veiktās Patentu valdes aptaujas rezultāti rāda, ka 54% aptaujāto jauniešu viltojumu iegādi uzskata par pieņemamu.

Tomēr kopumā 41% respondentu vieglprātīgi izturas pret viltojumiem un uzskata, ka to iegādāšanās nav nekas slikts. Batalauskis atzīmēja, ka situācija visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, viltoto preču jomā nedaudz pasliktinās, un tas saistīts ar arvien pieaugošo tirgus vides digitalizāciju, kas palielina arī viltoto preču apjomu.

Viņš uzsvēra, ka pieprasījumam seko piedāvājums, tāpēc daudz kas atkarīgs no patērētāju informēšanas un izglītošanas par viltojumu bīstamo ietekmi uz veselību, dažos gadījumos pat dzīvību.

"Daudz varam runāt par sankcijām, bet nekad neaptversim visas iespējamās situācijas," atzina Patentu valdes direktors.

Savukārt tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norādīja, ka Tieslietu ministrijas (TM) un valsts atbildība ir informēt un izglītot sabiedrību par viltotiem ražojumiem.

Lībiņa-Egnere pauda, ka nereti par viltojumiem mēdz domāt kā par nekaitīgām, lētākām precēm, taču realitātē to negatīvā ietekme uz veselību un kopējo valsts ekonomiku ir ļoti liela.

Viltojumu apjoma pieaugums liecina, ka pēc tiem ir pieprasījums, teica ministre.

Viņa arī uzsvēra, ka pašiem pircējiem jāpievērš uzmanība gadījumos, kad kāda prece tiek piedāvāta par ievērojami lētāku cenu. Ministre aicināja ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par gadījumiem, kad sociālajā vidē tiek pamanīti aizdomīgi tirgotāji, lai pasargātu cilvēkus no šādu preču iegādes un novērstu to apriti tirgū.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā Raimonds Zukuls sacīja, ka pēdējie trīs gadi viltojumu jomā pagājuši "lielā sankciju zīmē".

Pēdējo piecu gadu laikā muita 1080 gadījumos konstatējusi viltotu vai nelegālu preču sūtījumus. Un šo preču skaits mērāms vairākos simtos tūkstošu, atzīmēja Zukuls. Vairumā gadījumu VID konstatējis viltojumus tieši e-komercijas sūtījumos.

Viņš uzsvēra, ka viltotu preču iegādāšanās - īpaši medikamentu - ir ne vien "ekonomisks trūkums", bet arī sabiedrības drošības apdraudējums.

Laboratoriskās analīzes uzrāda, ka labākajā gadījumā viltoti medikamenti ir ar neitrālu ietekmi, bet bieži šajās precēs klāt ir piemaisījumi, kas kaitīgi veselībai, viņš skaidroja.

Īpaši bīstama ir, piemēram, viltota drošības ekipējuma iegāde. Šajos gadījumos ir īpaši svarīgi, lai prece ir kvalitatīva un nostrādā, uzsvēra Patentu valdes direktors Batalauskis.

Tāpat viņš aicināja aizdomāties, ka viltotāji, saņemot peļņu, var turpināt izplatīt citas nedrošas preces. Vienlaikus šādi ražotāji nereti mēdz nodrošināt nepienācīgus darba apstākļus darbiniekiem.

Savukārt Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs Rihards Burmistris informēja, ka pašreiz Latvijā ir 11 licencētas, legālas interneta aptiekas, un to saraksts atrodams Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē.

Pārsvarā Eiropā tiešsaistē iespējams iegādāties bezrecepšu medikamentus, bet, pērkot cita veida medikamentus nelicencētās vietnēs, patērētājs faktiski var pakļaut sevi dzīvības briesmām, sacīja Burmistris.

Viņš informēja, ka viltoto medikamentu ražošanas vietas, pēc foto un video materiāliem, var raksturot kā "vissliktāko istabu pasaulē" - to redzot, neviens negribētu patērēt tur tapušus medikamentus.

Diskusijas noslēgumā Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka papildus iekšējai sabiedrības izglītošanai būtiska ir arī starptautisko aizsardzības iestāžu sadarbība.

Tāpēc jāizglīto vietējie speciālisti, līdztekus viltojumu apkarošanai atvēlot arī valsts resursus, jo arī viltojumu atpazīšana cieši saistīta ar valsts drošību, uzsvēra ministre.

Attiecībā uz situācijas mainīšanu, VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā Zukula ieskatā, lielāka uzmanība jāvērš nevis stingrākām sankcijām, bet gan lielākai izglītošanai, kas ilgtermiņā dotu labākus rezultātus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka valstiskā līmenī jāstiprina iestāžu kapacitāte, tostarp jāpielāgo regulējums viltoto preču apkarošanai saistībā ar pieaugošajiem digitālajiem riskiem. Dalībnieki piekrita, ka risinājums būtu meklējams nevis soda sankciju apjoma kāpināšanā, bet gan drīzāk paplašinot definīciju tām darbībām, kas digitālajā vidē tiek uzskatītas par noziedzīgām.

Tāpat būtu jādomā par noziedzīga nodarījuma sastāvam nepieciešamā pazīmju kopuma samazināšanu un jāpārskata tas, kā tiek rēķināti zaudējumi, piekrita diskusijas dalībnieki.