Čakša: Valdības deklarācijā jāakcentē pāreja uz mācībām latviski

Vaicāta par valdības deklarācijā izglītības sadaļas prioritātēm, politiķe norādīja, ka JV vēlēšanu programmas prioritātes paredz arī īstenot likumā jau noteikto pāreju uz mācībās latviešu valodā, sākot jau no pirmsskolas. Topošās koalīcijas trīs partijām programmās sakrīt gan šī, gan citi plāni, kurus paredzēts iestrādāt valdības deklarācijā, skaidroja politiķe.

Čakša akcentēja, ka ir jāpilda vēl pirms 14.Saeimas vēlēšanām panāktā vienošanās par skolotāju atalgojuma palielināšanu. Tāpēc šodien izglītības un zinātnes darba grupas pārstāvji arī par "finanšu cipariem" runās ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, un informāciju par sarunas rezultātiem varētu sniegt ceturtdien.

Vaicāta par to, ja 2023.gadam nāktos apstiprināt tā dēvēto tehnisko budžetu, JV Saeimas deputāte skaidroja, ka ar FM pārstāvjiem tiks runāts, ka, ja nāktos pieņemt tehnisko budžetu, kā tajā iestrādāt augstāk minēto atalgojuma pieaugumu. Čakša atturējās prognozēt, kādā formā tiks pieņemts 2023.gada budžets, gan pieļaujot iespēju, ka tuvojamies situācijai, ka būs jāpieņem tehniskais budžets.

Izglītības jomā viena no problēmām ir, ka daļa audzēkņu neturpina mācības pēc 9.klases vai pēc 12.klases, tāpēc ir jāveicina skolēnu izvēle turpināt mācības vidusskolā vai vidējā profesionālajā izglītībā un pēc vidusskolas pabeigšanas tālāk augstskolā, pauda Čakša. Sākot no pirmsskolas un tālāk pārējos līmeņos ir jānodrošina audzēkņu sagatavošana atbilstošā līmenī, lai viņi nebūtu nedz ar pārāk maz zināšanām, nedz arī tiktu, piemēram, 12.klasē "pārgatavoti" atbilstoši augstskolas bakalaura 2.kursa līmenim, kas liktu viņiem garlaikoties 1.kursā, vērsa uzmanību JV deputāte.

Tāpat izaicinājums ir mācību materiālu trūkuma novēršana "Skola 2030" projekta īstenošanā, atzīmēja politiķe.

Svarīga arī skolu tīkla uzlabošana, lai audzēkņiem nodrošinātu labu, kvalitatīvu izglītību, kas ir jāpanāk, arī mazinot skolotāju trūkumu, pauda izglītības darba grupas vadītāja. Čakša skaidroja, ka to var panākt, arī izmantojot digitālās iespējas mācību nodrošināšanai, kā arī skolām savstarpēji sadarbojoties kādu mācību priekšmetu pasniegšanā. Politiķe uzsvēra, ka ir nepieļaujami, ja skolēniem nav iespēja apgūt jebkuru no mācību priekšmetiem, reizē īpaši problemātisks ir, ja skolotāju trūkuma dēļ nav iespēja mācīties ķīmiju un fiziku.

Tāpat jāņem vērā atšķirības starp bērniem, pielāgojot, kad viņiem mācīt konkrētās prasmes, norādīja darba grupas vadītāja. Čakša akcentēja, ka ir svarīgi, lai valsts nodrošinātu audzēkņiem labu, kvalitatīvu, iekļaujošu izglītību. Jānodrošina, ka skolotāji ir ieinteresēti strādāt šajā profesijā, lai viņiem nebūtu pārslodze, bet laiks, lai sagatavotu mācību vielu.

Labas izglītības nodrošināšana veicinās inovācijas un ekonomikas attīstību, uzsvēra politiķe.

Kā ziņots, nākamās valdības deklarācijas darba grupas šodien strādās pie dokumenta jomu sadaļu izstrādes.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) aicinājusi partiju apvienību "Apvienotais saraksts" valdības deklarācijas rakstīšanā uzņemties darba grupu vadību, lai izstrādātu darba plānus reģionu attīstības, vides un digitalizācijas, zemkopības un mežsaimniecība, veselības, iekšējās drošības un krīzes vadības jomās.

JV apņēmusies vadīt valdības deklarācijas sagatavošanu tādās jomās kā finanses, ārpolitika, izglītība un zinātne, valsts pārvalde, tiesiskums un cīņa pret korupciju, klimats (vide) un enerģētika, labklājība un bērnu atbalsta politika.

Nacionālā apvienība nominēs darba grupu vadītājus, lai izstrādātu valdības deklarācijas saturu tādās nozarēs kā aizsardzība, ekonomika un nodarbinātība, satiksme, kultūrtelpa, nacionālā identitāte un informatīvā telpa, norāda JV pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicina darba grupu vadītājus katram savu valdības deklarācijas projekta sadaļu iesniegt līdz svētdienas, 20.novembra, vakaram.