Zviedru eksperts: Es nekādi neredzu, ka pats Putins varētu atkāpties no Ukrainas

"Ir pavisam skaidrs, ka tas, ar ko šobrīd saskaramies, nav Ukrainas krīze - tā ir Krievijas krīze. Šīs krīzes vardarbīgākā un redzamākā izpausme ir šis Krievijas karš pret Ukrainu, bet pati Krievija ir sistēmisks apdraudējums uz noteikumiem balstītai starptautiskajai sistēmai un brīvas un atvērtas sabiedrības vērtību sistēmai," sacīja Lējdkvists.

Viņš uzsvēra, ka pat tad, ja šis karš pēkšņi beigtos, šī Krievijas krīze pati no sevis neizzustu, jo tā ir daudz plašāka par šo karu.

"Lai tā varētu beigties, Krievijā ir jābūt citādai valdībai un citādiem līderiem. Tuvā vai vidēji tuvā nākotnē neredzu reālistisku ceļu, kas pie tā varētu novest," sacīja zviedru eksperts. "Mums ir jābūt gataviem stāties pretī šādai Krievijas ilgtermiņa politikai - ne mēnešus, bet gadus vai pat desmitgades ilgi.

Zviedru Austrumeiropas eksperts gan arī brīdina, ka vēsturē pārmaiņas bieži notiek strauji - "un mēs tam bieži neesam sagatavojušies - un tās notiek tādā veidā, kādu mēs neesam paredzējuši".

Lējdkvists norāda, ka agrāk vai vēlāk pienāks laiks, kad Krievijas līderis nebūs Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Bet, viņaprāt, arī tas nebūt nenozīmētu, ka mums būtu darīšana ar tādu Krievijas vadību, kas būtu mazāk agresīva vai vairāk demokrātiska, jo Putina vietā var nākt cilvēki no viņa apkārtnes, ar tādu pašu pasaules skatījumu un ideoloģiju. Tomēr šie cilvēki var arī uzskatīt, ka karš pret Ukrainu rada eksistenciālus draudus pašas Krievijas nākotnei, tāpēc pašas Krievijas interesēs ir tikt no tā ārā.

"Es nekādi neredzu, ka pats Putins varētu atkāpties no Ukrainas," sacīja eksperts un piebilda, ka tas gan nekādi nenozīmē, ka jaunais Krievijas režīms būtu mazāk totalitārs, autoritārs vai vairāk demokrātisks un gatavs ievērot cilvēktiesības.

Lējdkvists uzsver, ka neviens kopš 24.februāra nav izdarījis vairāk Ukrainas nācijas, tās vienotības un Ukrainas valstiskuma stiprināšanai kā Krievija, kas pamanījusies panākt, ka Ukrainas iedzīvotāji beidzot ir vienoti neatkarīgi no tā, vai viņi mājās runā ukrainiski vai krieviski.

"Ņemot vērā masīvo militāro agresiju, ko novērojam kopš šī gada februāra, veidu, kā šis karš tiek vests - ar spīdzināšanām un slepkavošanām, cilvēku deportēšanu, bērnu deportēšanu -, ukraiņi labi saprot, ka viņi ne tikai aizstāv savu valsti, bet cīnās par izdzīvošanu. Viņi labi zina, kas notiek ar iedzīvotājiem okupētajās teritorijās," sacīja eksperts. Viņš izslēdza iespēju, ka ukraiņi šo visu varētu pārskatāmā nākotnē nolikt malā, lai tikai varētu notikt zināma Ukrainas un Krievijas cilvēku tuvināšanās.

Lējdkvists uzsvēra, ka kā priekšnoteikums, lai Krievija kaut kad nākotnē varētu kļūt par normālu valsti, kas pakļaujas starptautiskajiem likumiem un savām saistībām un dzīvo saskaņā ar demokrātijas un cilvēktiesību pamatprincipiem, būtu tas, ka krievu politiķiem un sabiedrībai ir jāizvērtē sava pagātne, jātiek ar to galā. "Viņiem būtu daudz darāmā - sākot jau ar komunistisko un staļinisko totalitāro pagātni, taču arī ar imperiālistiski koloniālo Krievijas vadītās Padomju Savienības būtību. Bet jāsāk viņiem būs ar šo karu, kas ir balstīts uz [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina apgalvojumiem, ka tādas ukraiņu tautas vai Ukrainas valsts nemaz nav - daudzi starptautiskie eksperti saka skaidri, ka šis ir izteikti genocīda rakstura karš, kas ir vērsts tieši pret ukraiņu tautu, jo viņi ir ukraiņi," sacīja eksperts.

Viņš norādīja, ka tieši tāpēc starptautiskajai kopienai tagad ir ļoti svarīgi pieprasīt Krievijas valsts un atsevišķu tās pilsoņu atbildību par kara noziegumiem, par starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem un visām pārējām nelikumībām.

"Ir ļoti svarīgi, lai mēs komunicētu ar Krievijas iedzīvotājiem arī tāpēc, lai pieprasītu viņu atbildību. Lai izskaidrotu, ka mēs viņus uzskatām par atbildīgiem par to, ko viņi dara, nevis par to, kas viņi ir. Mēs neesam pret Krieviju vai krieviem tikai tāpēc, ka viņi ir krievi," skaidroja Lējdkvists.

Viņš arī norādīja, ka šobrīd "vēstures motors" ir Ukraina, kuras ietekmē attīstās vēsture. "Ja skatāmies no pozitīvās puses, Ukraina un Moldova tagad ir oficiāli atzītas par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Izpildot dažus kritērijus, 12 punktu priekšnoteikumu sarakstu, šādu statusu iegūs arī Gruzija. Mēs radām lielāku un plašāku Eiropu, kurai pirmā, visdrīzāk, pievienosies Ukraina," viņš sacīja.