Par vardarbīgiem nodarījumiem sodītām personām liegs kļūt par aizbildņiem

Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi Civillikumā paredz, ka personai turpmāk būs aizliegts kļūt par aizbildni, kamēr spēkā ir personas sodāmība, savukārt pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesai būtu individuāli jāvērtē, vai saistībā ar iepriekšējo personas sodāmību vēl aizvien pastāv draudi bērna drošībai, kas attiecīgi ir šķērslis, lai tālāk izskatītu jautājumu saistībā ar personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai vai personas iecelšanu par aizbildni bērnam.

Gadījumā, ja par aizbildni vēlas kļūt par vardarbību noziedzīgu nodarījumu sodīta persona un šīs personas sodāmība ir dzēsta vai noņemta, tad, lai konstatētu, ka persona neapdraud bērnu, bāriņtiesai nepieciešams ņemt vērā kriminālprocesā un soda izciešanas laikā konstatētos apstākļus, laiku, ko persona pavadījusi sabiedrībā, neizdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu, personības izmaiņas laika gaitā, personas raksturu, attieksmi, uzvedību un rīcību, tostarp attiecībās ar bērniem.

Kā atzīst Satversmes tiesa (ST), ja tiek pieņemts bāriņtiesas lēmums par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu, bāriņtiesai ir pienākums ievērot arī individuālas pieejas principu bērna viedokļa noskaidrošanā. Proti, bērna viedoklim īpaša nozīme ir gadījumos, kad starp bērnu un potenciālo aizbildni jau ir izveidojušās ģimeniskas attiecības.

Ņemot vērā, ka personības uzvedība laika gaitā var mainīties, LM norādīja, ka ne vienmēr reiz par vardarbīgi noziedzīgu nodarījumu sodīta persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā. Septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim.

Savukārt bērns, kas izdarījis vardarbīgi noziedzīgu nodarījumu, var vēl nebūt sasniedzis pietiekamu brieduma pakāpi un pienācīgu izpratni par savas rīcības sekām, tādēļ, ministrijas ieskatā, nepilngadībā izdarīts noziegums nedrīkst ietekmēt visu personas atlikušo dzīvi.

Patlaban personai, kura sodīta par vardarbīgi noziedzīgajiem darījumiem, noteikts absolūtais aizliegums kļūt par aizbildni neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Kā vēstīts, pagājušajā rudenī ST par neatbilstošu Satversmei noteica normu, kas uzliek aizliegumu būt par bērna aizbildni personai, kura tikusi sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu.

Lieta bija ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā bija lieta par tāda bāriņtiesas lēmuma atcelšanu, ar kuru atzīts, ka pieteicējs administratīvajā lietā neatbilst aizbildņa pienākumu pildīšanai, jo izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu. Tas izdarīts, personai esot nepilngadīgai, un sodāmība tikusi dzēsta.

ST secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums būt par aizbildni attiecas uz ikvienu personu, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, bet nav bijis vērsts pret tikumību vai dzimumneaizskaramību. Proti, šis aizliegums attiecas uz plašu situāciju klāstu, dažādiem ar Krimināllikumu aizsargāto interešu apdraudējumiem un atšķirīgu apdraudējuma raksturu un kaitīgumu, bet nepieļauj izņēmumus. Turklāt tas ir noteikts uz mūžu - tas ir spēkā neierobežotu laiku arī pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Tādējādi šis aizliegums ir absolūts.

ST atkārtoti uzsvēra, ka valstij ir pienākums aizsargāt ikvienu bērnu no vardarbības, bet tas vien, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā. Personas uzvedība laika gaitā var mainīties.