• Ādolfs,
  • Ilgonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kristīgā pasaule svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:15, 17.04.2022


Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.


Foto: LETA

Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.

Šodien Lieldienas svin katoļi, luterāņi un baptisti, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs 24.aprīlī.

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies"," raksta evaņģēlists Lūka.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci - augšāmceltā Kristus simbolu - un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko "aleluja" dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.

Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma - "Gods Dievam augstumos" laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.

Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, Baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot "Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!"

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Trešdien sāksies ūdens līmeņa atjaunošana Pļaviņu HES ūdenskrātuvē

Trešdien, 27.septembra pēcpusdienā Pļaviņu HES ūdenskrātuvē sāksies pakāpeniska ūdens līmeņa atjaunošana, jo ir pabeigti hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontdarbi ūdenslīmeņa mainīgajā zonā, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Sabiedrība Latvija piešķirs 100 000 eiro Marokas un Lībijas iedzīvotāju atbalstam

Latvija ar 100 000 eiro atbalstīs Marokas un Lībijas iedzīvotājus, kuri cietuši dabas izraisītajās katastrofās, otrdien lēma valdībā.

Sabiedrība Rīgā notiks vārda brīvībai un žurnālistu drošībai veltīta konference

Rīgā 5.okotbrī un 6.oktobrī notiks vārda brīvībai un žurnālistu drošībai veltīta konference, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Sabiedrība Ukrainai nodos 27 Latvijā konfiscētās automašīnas

Valdība otrdien nolēma bez atlīdzības nodot Ukrainai vēl 27 dzērājšoferiem konfiscētos transportlīdzekļus.

Lasiet arī

Sabiedrība Vairums iedzīvotāju Līgo svētku svinēšanai plāno atvēlēt 41 līdz 60 eiro

Šogad vairums iedzīvotāju Līgo svētku svinēšanai plāno atvēlēt 41 līdz 60 eiro, liecina "Maxima Latvija" veiktā aptauja.

Sabiedrība Jāņu brīvdienās SPKC aicina ievērot drošības pasākumus

Jāņu brīvdienās Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina ievērot drošības pasākumus, lai pasargātu sevi un citus no infekcijas slimībām un citām veselības problēmām.

Sabiedrība Doma laukumā notiks tradicionālais Zāļu tirgus

Doma laukumā šodien no plkst.9 līdz 19 notiks tradicionālais Zāļu tirgus, aģentūru LETA informēja koncertorganizācijas "Ave Sol" pārstāve Ieva Egle Vītola.

Sabiedrība Visā Latvijā daudzveidīgos pasākumos svin Neatkarības atjaunošanas svētkus

Šodien, svinot Latvijas Neatkarības atjaunošanas 32.gadadienu, visā Latvijā iedzīvotāji aicināti uz dažādiem svētku pasākumiem - koncertiem, sporta aktivitātēm, izstādēm, kūku konkursiem, maizes cepšanu.