• Karmena,
  • Manfreds,
  • Milda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kristīgā pasaule svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:15, 17.04.2022


Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.


Foto: LETA

Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.

Šodien Lieldienas svin katoļi, luterāņi un baptisti, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs 24.aprīlī.

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies"," raksta evaņģēlists Lūka.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci - augšāmceltā Kristus simbolu - un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko "aleluja" dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.

Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma - "Gods Dievam augstumos" laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.

Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, Baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot "Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!"

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpsies līdz +13 grādiem

Sestdienas pēcpusdienā gaiss Latvijā iesils līdz +8..+13 grādiem, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība ĀM valsts sekretārs apliecina Cihanouskai Latvijas atbalstu

Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons apliecinājis Baltkrievijas demokrātisko spēku līderei Svjatlanai Cihanouskai Latvijas atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, informēja ĀM.

Sabiedrība Sestdien vietām gaidāms īslaicīgs lietus

Sestdien daudzviet Latvijā uzpilinās lietus, vietām īslaicīgi gaidāms stiprāks lietus, iespējams arī pērkons un krusa, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Rinkēvičs: Baltijas valstis var kalpot kā transatlantisko attiecību stiprinātājs

Baltijas valstis ir unikālā pozīcijā, lai neļautu atslābt transatlantiskajai saitei gan ar ASV, gan Kanādu, piektdien, atklājot Baltijas Asamblejas konferenci "Diplomātijas robežas un diplomātija pāri robežām", uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lasiet arī

Sabiedrība Nevalstisko organizāciju dienu Latvijā atzīmēs 27.februārī

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti šodien atbalstīja ieceri par Nevalstisko organizāciju (NVO) dienas atzīmēšanu Latvijā 27.februārī.

Sabiedrība Deputāti bažīgi, ka daļā ģimeņu nesvin Latvijai būtiskus svētkus

Spriežot par Lāčplēša dienas noteikšanu par brīvdienu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pauda bažas, ka ir ģimenes, kurās nesvin Latvijai būtiskus svētkus.

Veselība Pirmssvētku stresu izjūt vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju

Pirmssvētku stresu izjūt vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju jeb 34%, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas dati.

Sabiedrība Valsts svētkos Ventspilī notiks uguņošana, bet Liepājā - koncerts

Valsts svētkos, 18.novembrī, Ventspilī notiks kopdziedāšanas koncerts un uguņošana, Liepājā - patriotisks koncerts un dievkalpojums.