"Tiešu draudu Latvijas valstij nav" - Pabriks

Pabriks vērsa uzmanību, ka tāda veida Krievijas realizētā "ieroču žvadzināšana" nav ilgi redzēta, jo militārās tehnikas un karavīru pulcēšana pie Ukrainas robežas šos draudus palielina.

Runājot par Latvijas pretpasākumiem šiem draudiem, ministrs atgādināja, ka kopš pagājušā gada nogales Nacionālie bruņotie spēki (NBS) organizē regulāras mācības Latgalē. Tāpat NBS kopš pērnā gada vasaras palīdz robežsardzei sargāt Latvijas-Baltkrievijas robežu, uz kuras vērojams nelegālās imigrācijas spiediens.

"Praktiski mēs esam bijuši tādā nopietnākā gatavībā kopš pērnā gada augusta un septembra, kad sākās Krievijas militārās mācības "Zapad". Mums šī gatavība ir pastāvīga, bet tajā pašā laikā mums nav jānervozē, jo tiešu draudu Latvijas valstij nav. Ja, nedod, Dievs, sāksies iebrukums Ukrainā, tad ir jārēķinās ar dažāda veida papildu izaicinājumiem visā Eiropas reģionā," uzsvēra Pabriks.

Vaicāts, cik ticams ir Krievijas iebrukums Ukrainā, ministrs norādīja, ka aizsardzības nozarē vienmēr notiek rēķināšanās ar sliktāko variantu. "Pagaidām nekas neliecina par kaut kāda veida deeskalāciju. Tādu signālu mums patlaban nav, tomēr spriedze joprojām pieaug," piebilda Pabriks.

Jau ziņots, ka Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.