Labklājības ministrs komentē augstu ienākumu nevienlīdzību Latvijā

Sabiedrība
LETA 19:43, 19.12.2021 0

Ienākumu nevienlīdzības pieaugumu pagājušajā gadā cita starpā faktiski ietekmēja tas, ka turīgākajām mājsaimniecībām ienākumi no algota darba pieauga straujāk nekā trūcīgākajām mājsaimniecībām, aģentūrai LETA skaidro labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

 
Foto: LETA

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka pērn, straujāk pieaugot turīgāko (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, palielinājās arī ienākumu nevienlīdzība. Secināts, ka, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Latvijā bija otra augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm.

Šajā saistībā ministrs atzīmē, ka pērn ienākumi no algotā darba piektajā kvintilē pieauguši straujāk nekā trūcīgāko (pirmās kvintiles) mājsaimniecību ienākumi, turklāt otrajā un trešajā kvintilē algotā darba ienākumi ne tikai nav pieauguši, bet pat nedaudz samazinājušies. Līdz ar to tiek izvirzīts jautājums, vai nav tā, ka nodokļu progresivitāte netiek līdzi ienākumu pieaugumam.

Raugoties uz pērnā gada ienākumu pieauguma tendencēm, politiķis iezīmē sakarību, ka jo augstāks bijis ienākumu līmenis, jo lielāks bijis sociālo transfertu - pabalstu, pensiju, stipendiju - ienākumu pieaugums. Vienlaikus saņemto sociālo transfertu summas pieauga ievērojami straujāk nekā ienākumi no algota darba. Kopumā ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 14,1% - no 133 eiro mēnesī 2019.gadā līdz 152 eiro mēnesī 2020.gadā.

Taču, kā atzīmē Eglītis, pirmajā kvintilē ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga tikai par 8,9% jeb 9,38 eiro, turpretī piektajā kvintilē ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī pieauga par 16,7% jeb par 26,58 eiro.

Tādējādi ministrs pieļauj, ka, iespējams, sociālajiem transfertiem, kas atkarīgi no ienākumiem, ir bijusi lielāka ietekme, nekā tiem, kuri nav atkarīgi no ienākumiem, proti, valsts sociālie pabalsti, kā arī sociālā palīdzība, kur daļēji ir ietekme ienākumiem, taču šie pabalsti ir īpaši mērķēti uz pirmo kvintili.

Tāpat dati liecinot, ka 2020.gadā, analizējot ienākumus pēc mājsaimniecības galvenā pelnītāja un salīdzinot tos ar 2019.gadu, pieauguši ienākumi no sociālajiem transfertiem mājsaimniecībās, kur galvenais iztikas avots ir atbalsts bezdarbniekiem, pašnodarbināto mājsaimniecībās - par 47,99 eiro jeb par 71%, salīdzinot ar 2019.gadu -, un mājsaimniecībās, kur galvenais ienākumu avots ir pensijas - par 33,23 eiro jeb 10,49%.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 8,1%, sasniedzot 630 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP 2021.gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2019.gadā, kad bija kāpums par 6,8%.

Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 751 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā ienākumi sasniedza 718 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē - 557 eiro, Kurzemē - 527 eiro, Vidzemē - 518 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Latgalē - 445 eiro mēnesī.

Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 657 eiro mēnesī, bet laukos - 573 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās par 8,9% - no 483 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2019.gadā līdz 440 eiro 2020.gadā. Pāriem ar trīs un vairāk bērniem ienākumi gada laikā samazinājās par 0,3%. Visstraujāk ienākumi pieauga pāriem bez bērniem un pāriem ar vienu bērnu, attiecīgi par 13,7% un 10,6%.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgas pašvaldība gatava jaunam mācību gadam

Šogad galvaspilsētā darbosies 95 skolas, 148 pirmsskolas izglītības iestādes, deviņas sporta skolas, deviņas mūzikas un mākslas skolas un astoņas interešu izglītības iestādes.

Sabiedrība Eiropas Komisijas priekšsēdētāja steidzas uz Rīgu!

Urzula fon der Leiena tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu un apmeklēs dronu ražotni, kam jau ir piešķirts ES atbalsts no NextGenerationEU.

Sabiedrība Latvijā no 2027.gada varētu pāriet uz preses piegādēm trīs reizes nedēļā

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Sabiedrība Aprēķinājuši vidējo algu valstī

Labāk atalgotās nozares - finanšu, informācijas un komunikācijas.

Lasiet arī

Ekonomika Pēdējā gada laikā finansiālā situācija ir pasliktinājusies trešdaļai iedzīvotāju

Pēdējā gada laikā finansiālā situācija uzlabojusies 16% iedzīvotāju, bet trešdaļai - tā ir pasliktinājusies, informē "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu drošības indeksa aptauju.

Ekonomika Latvijā 32% iedzīvotāju šo gadu prognozē finansiāli sliktāku

Latvijā 32% iedzīvotāju šo gadu savā mājsaimniecībā prognozē finansiāli sliktāku, informēja pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Ekonomika Latvijā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn pieauga par 14,6%

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2023.gadā Latvijā palielinājās par 14,6% jeb 108 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 848 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotie dati.

Ekonomika Pēc VID izsūtītajām vēstulēm tūkstošiem cilvēku no jauna iesnieguši deklarācijas

Līdz šim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem aptuveni 3000 cilvēku no jauna iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.