• Jadviga,
  • Laura
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Pēdējā gada laikā finansiālā situācija ir pasliktinājusies trešdaļai iedzīvotāju

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:33, 03.02.2025


Pēdējā gada laikā finansiālā situācija uzlabojusies 16% iedzīvotāju, bet trešdaļai - tā ir pasliktinājusies, informē "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu drošības indeksa aptauju.



Pusei iedzīvotāju gada laikā finansiālā situācija palikusi nemainīga, bet katram trešajam tā ir pasliktinājusies. Lielākā ietekme uz ģimeņu budžetu pērn ir bijusi pārtikas un ikdienā nepieciešamāko preču cenu kāpumam, kā arī energoresursu cenu un algu izmaiņām.

Lielai daļai sabiedrības pērn finansiālā situācija palikusi nemainīga vai uzlabojusies, tomēr apmierināti ar to ir vien 36% iedzīvotāju - biežāk jaunieši līdz 25 gadiem un rīdzinieki. Neitrāli esošo finansiālo situāciju vērtē 24% respondentu - biežāk iedzīvotāji virs 50 gadiem. Savukārt pārējie iedzīvotāji ir vai nu neapmierināti (26%), vai ļoti neapmierināti (12%).

Kopumā 77% respondentu atzīst, ka var iegādāties ikdienā nepieciešamās preces (pārtika, apģērbs), kā arī var veidot uzkrājumus. 39% norāda, ka nevar uzreiz veikt lielākus pirkumus - tādus kā televizors, ledusskapis, mēbeles, bet 36% var atļauties faktiski visu, izņemot patiešām lielus pirkumus - auto vai nekustamo īpašumu. Savukārt 15% respondentu - biežāk vecumā no 30 līdz 39 gadiem - norādījuši, ka naudas pietiek vien pārtikai un ir grūti kaut ko atvēlēt pat apģērbam.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka pēdējie gadi Latvijas iedzīvotājiem ir bijuši sarežģīti un izaicinājumiem pilni. Pandēmija, inflācijas šoks un sekojošais procentu likmju kāpums ir ietekmējuši iedzīvotāju finansiālo stāvokli.

Viņš pauž, ka ceturtdaļa iedzīvotāju vērtējumos ir neitrāli, bet apmierināto un neapmierināto īpatsvars ir līdzīgs. Savukārt ļoti neapmierināto īpatsvars ir krietni lielāks par ļoti apmierināto īpatsvaru. Tas apliecina kraso finansiālās situācijas polarizāciju sabiedrībā, kad ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kas jūtas finansiāli stabili, kam pretī ir aptuveni tikpat liela, kas atrodas finansiāla stresa apstākļos. "Tas rezonē sociālajos tīklos, ko izmanto politiskajā dienaskārtībā, lai audzētu politisko kapitālu. Lēnīgā ekonomikas izaugsme un nepieciešamība palielināt līdzekļus drošības politikai nozīmē, ka tuvākajā laikā ar finansiālo situāciju neapmierināto rindas labākajā gadījumā dils lēni," norāda "SEB bankas" ekonomists.

Pērn lielākā ietekme uz iedzīvotāju budžetu bija pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugumam. Tam seko energoresursu izmaksu svārstības. Gandrīz puse iedzīvotāju sagaida, ka arī šogad viņu izdevumi turpinās augt - pesimistiskāk noskaņoti iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Vien 13% respondentu domā, ka viņu izdevumi šogad samazināsies.

Savukārt ienākumu pieaugumu sagaida mazliet vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (35%). Gandrīz katrs sestais domā, ka ienākumi šogad samazināsies, bet 37% uzskata, ka tie paliks nemainīgi, kas, visdrīzāk, neveicinās viņu finansiālās situācijas uzlabošanos.

Gašpuitis skaidro, ka darba samaksas kāpums palēnināsies, tomēr turpināsies. Tas nebūs visaptverošs un strādājošo finansiālā situācija uzlabosies nevienmērīgi. Aizsardzības izdevumu palielināšana nozīmē, ka iespējas audzēt sociālos izdevumus būs ļoti ierobežotas, tādēļ pastāvošā finansiālās situācijas polarizācija nezudīs un atspoguļosies arī sociālajos procesos.

Viņš norāda, ka kopējais inflācijas temps solās būt mērens, bet būtisku ietekmi uz daudzu situācijas vērtējumu atstās tālākais pārtikas, veselības un komunālo pakalpojumu cenu pieaugums.

Atbildē uz jautājumu, kādiem jābūt ienākumiem "uz rokas" vienam cilvēkam, lai šobrīd varētu pilnvērtīgi dzīvot un justies finansiāli droši, šogad kopumā tika nosauktas lielākas summas nekā pērn. Katrs septītais atbildēja, ka summai jābūt no 500 līdz 1000 eiro (pirms gada šī atbilde bija katram piektajam). Mazliet mazāk par trešdaļu jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei jāpelna no 1000 līdz 1500 eiro. Savukārt 31% aptaujāto uzskata, ka ienākumiem jābūt no 1500 līdz 2000 eiro.

Summu no 2000 līdz 3000 eiro šogad ir nosaukuši gandrīz divreiz vairāk iedzīvotāju nekā pērn - 21%. Bet 4% respondentu uzskata, ka pilnvērtīgā dzīve iespējama ar ienākumiem virs 3000 eiro "uz rokas".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Reaģējot uz Trampa ieviesto tarifu, "Hermes" palielinās preču cenas ASV

Francijas luksuspreču ražotājs "Hermes" ceturtdien paziņoja, ka palielinās preču cenas ASV, lai kompensētu Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ievesto 10% muitas tarifu.

Ekonomika ES vēl neaizliegs Krievijas sašķidrinātās gāzes importu

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas atteikušās no ieceres iekļaut Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu turpmākajās sankcijās Maskavai, atsaucoties uz ES amatpersonu teikto, ziņo aģentūra "Reuters".

Ekonomika Atsākta Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas ēkas būvniecība

Būvnieku pilnsabiedrība "BeReRix" atsākusi "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas ēkas būvniecību, nformēja "Rail Baltica" projekta nacionālā ieviesēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL).

Ekonomika Rīgas ostā šogad pieteiktas 85 kruīza kuģa vizītes

Rīgas ostā šogad pieteiktas 85 kruīza kuģa vizītes, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Lasiet arī

Ekonomika Pēc VID izsūtītajām vēstulēm tūkstošiem cilvēku no jauna iesnieguši deklarācijas

Līdz šim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem aptuveni 3000 cilvēku no jauna iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Ekonomika Latvieši retāk sapņo par dzīvi ar pasīviem ienākumiem nekā kaimiņi (+VIDEO)

Vēl ir variants ieguldīt aktīvos, kuri regulāri izmaksā dividendes vai obligāciju gadījumā - kuponus.

Sabiedrība VID aicinās 70 000 fiziskās personas pārskatīt savus deklarētos ienākumus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) septembrī sāks 70 000 fizisko personu apziņošanu, aicinot pārskatīt savus deklarētos ienākumus, otrdien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Ekonomika EM: Reālo ienākumu kāpums atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju

Reālo ienākumu kāpums un cenu stabilizēšanās atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju un veicinās pirktspējas pieaugumu, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.