• Elīza,
  • Lizete,
  • Zete
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn pieauga par 14,6%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 15:22, 17.12.2024


Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2023.gadā Latvijā palielinājās par 14,6% jeb 108 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 848 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotie dati.



Statistikas pārvaldē norāda, ka iedzīvotāju ienākumi pagājušajā gadā pieauga straujāk nekā 2022.gadā, kad ienākumu kāpums bija par 9,1%.

Lielākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 1003 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Seko Zemgale, kur mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 782 eiro un Kurzeme - 742 eiro mēnesī. Vienlaikus zemākie ienākumi bija Latgalē - 631 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī un Vidzemē - 699 eiro mēnesī.

Augstākie ienākumi bija darbspējas (līdz 64 gadu) vecuma iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni. Pērn viņu ienākumi sasniedza 1171 eiro mēnesī, kopš 2022.gada palielinoties par 17,6%.

Savukārt zemākie ienākumi bija mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem - ienākumi uz vienu šādas mājsaimniecības locekli pērn mēnesī sasniedza 593 eiro mēnesī, kas ir pieaugums par 12% salīdzinājumā ar 2022.gadu, un pāriem ar trim vai vairāk bērniem - 634 eiro mēnesī, kas ir kāpums par 1,5%.

Vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem ienākumi sasniedza 700 eiro mēnesī, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir pieaugums par 15,6%.

Pērn ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no sociālajiem transfertiem, proti, pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem. Ienākumi no algota darba palielinājās par 16,7% - no 511 eiro līdz 596 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt saņemto sociālo transfertu summas pieauga krietni lēnāk - par 6,4% jeb no 188 eiro līdz 200 eiro mēnesī.

2023.gadā 70,3% no Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem veidoja ienākumi no algota darba, 23,5% - sociālie transferti un 6,1% - pašnodarbināto un citi ienākumi.

Šogad trūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 291 eiro mēnesī, turpretim turīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) - 1860 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 527 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 994 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā). Straujāk ienākumi auga turīgākajām mājsaimniecībām (piektajā kvintiļu grupā), kopš 2022.gada palielinoties par 16,8%. Savukārt trūcīgākajām mājsaimniecībām ienākumi auga lēnāk - par 11,3%.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība - 2023.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kamēr 2022.gadā šī ienākumu starpība bija 6,2 reizes. Džini koeficients pērn bija 34,2% (2022.gadā - 34%).

Arī salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvija joprojām ir starp valstīm ar augstāko ienākumu nevienlīdzību, norāda statistikas pārvaldē. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā un Lietuvā bija otrais augstākais kvintiļu attiecības indekss - 6,3, salīdzinot ar citām ES valstīm. Augstāks kvintiļu attiecības indekss bija Bulgārijā - 6,6. Savukārt Džini koeficienta vērtība bija trešā augstākā ES. 2022.gadā augstāks rādītājs bija Bulgārijā - 37,2% un Lietuvā - 35,7%.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2024.gada iedzīvotāju aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kas tika veikta no 31.janvāra līdz 30.jūnijam. Aptaujā piedalījās 10 500 respondentu (vecumā no 16 gadiem) no sešiem tūkstošiem mājsaimniecību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas jaunuzņēmumi sacentīsies par 10 000 eiro lielu balvu (+VIDEO)

Līdz šim kopumā iesniegtas vairāk nekā 5574 idejas jeb vidēji 348 idejas ik gadu.

Ekonomika Kazāks: Latvijai jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos

Latvijai ir jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika Vairāk nekā 20 uzņēmumiem liegts aicināt darbā viesstrādniekus

Vairāk nekā 20 uzņēmumiem liegts aicināt darbā viesstrādniekus, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

Ekonomika Bez termināļa Rīgā prāmji uz Stokholmu neatgriezīsies

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, aģentūrai LETA sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Lasiet arī

Pasaule Afganistānā zemestrīcē bojāgājušo skaits pārsniedz 1400

Afganistānas austrumos notikušajā spēcīgajā zemestrīcē bojāgājušo skaits pārsniedzis 1400, otrdien pavēstīja talibu valdības preses sekretārs Zabihulla Mudžahids.

Pasaule Parubija slepkava noliedz saistību ar Krieviju

Par bijušā parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavību aizdomās turamais otrdien atzinies šajā noziegumā, bet noliedzis, ka nogalinājis politiķi pēc Krievijas specdienestu pasūtījuma.

Kriminālziņas Baltkrieviete Polozkova iekļauta Latvijai nevēlamu personu sarakstā

Baltkrievijas Televīzijas un radio kompānijas propagandiste Marija Polozkova iekļauta Latvijai nevēlamu personu sarakstā, liecina ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) ieraksts sociālajos medijos.

Sabiedrība Pašvaldība sola meklēt iespējas samazināt izmaksas par siltumenerģiju Rīgā

Lai arī AS "Rīgas siltums" ir daļēji samazinājis plānoto siltumenerģijas tarifa kāpumu, tomēr pašvaldība turpinās meklēt iespējamos risinājumus iedzīvotāju izmaksu samazināšanai par piegādāto siltumu galvaspilsētā, sola Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA).

Pasaule Polijas prezidents atkal pieprasa no Vācijas reparācijas

Jaunais Polijas prezidents Karols Navrockis ceremonijas laikā, pieminot 86.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, pirmdien atkal pieprasījis Vācijai reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem.

Pasaule Putins un Sji uzsver vienotību

Krievijas diktators Vladimirs Putins un komunistiskās Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins otrdien sarunās Pekinā uzsvēra savas ciešās attiecības, un puses arī parakstīja vairāk nekā 20 sadarbības vienošanās tādās jomās kā enerģētika, aviācija, mākslīgais intelekts un lauksaimniecība, vēsta ziņu aģentūra "Siņhua".