Izstrādājot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, varētu būt notikusi atkāpe no demokrātiska procesa - kaut arī formāli tas tika ievērots, tā virzība neatbilst demokrātijas prasībām, šodien Satversmes tiesā (ST) pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Raita Karnīte.
Foto: LETA
Akadēmiķe informēja, ka 2019.gada 4.novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilija publicēja savu ziņojumu, kurā tika analizēta administratīvi teritoriālā reforma.
Ziņojumā tika secināts, ka reformas process norit neparasti strauji un tā ir "stingras rokas" vadīta.
"Reformas virzītāji norādīja, ka reforma ir vajadzīga, bet kāpēc vajag, un, vai vispār vajag - reformas virzītājs skaidrot izvairījās," teica Karnīte.
Viņa pauda, ka viens no minētajiem argumentiem bija, ka "vecās sistēmas aizstāvji ir pieauguši pie saviem krēsliem, un neko negrib mainīt, tāpēc reformai ir tik daudz pretinieku".
Karnīte uzsvēra, ka labā pārvaldībā mērķu sasniegšanas pakāpi ir iespējams izmērīt un novērtēt.
"Reformas mērķiem ir jābūt novērtējamiem un izmērāmiem, bet šajā gadījumā - tā nebija," teica eksperte.
Viņa norādīja, ka reformas virzītāji nebija norādījuši šos kritērijus, proti, nebija skaidrs, ko nozīmē "salīdzināmā pieejamība" vai "samērīgas izmaksas". "Kā to izmērīt," jautāja Karnīte.
Viņa sacīja, ka noteikto kritēriju nozīme reformas laikā bija gaužām formāla.
Nākamā ST sēde nozīmēta 26.janvārī plkst.10, kad tiesa turpinās uzklausīt un iztaujāt lietā pieaicinātās personas vai to pārstāvjus.
Kā vēstīts, ST sākusi skatīt pirmo lietu par administratīvi teritoriālo reformu, vērtējot Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)