Aizsilniece aicina nepieļaut policejiskas valsts izveidi un sabiedrības šķelšanu

Viņa akcentē demokrātisko vērtību nozīmi, paužot lepnumu par to, ka dzīvo un strādā demokrātiskā valstī, kurā katram cilvēkam ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, nebaidoties no vajāšanas un represijām.

"Arī līdzšinējās krīzēs mēs esam spējuši šīs vērtības kopīgi nosargāt, neejot vieglākās pretestības ceļu un nepieņemot aplamus lēmumus. Tāpēc manī neizpratni un bažas raisa Saeimas un Ministru kabineta visā nopietnībā apsvērtā iecere Krimināllikumā paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus," atzīmē Aizsilniece.

Pēc viņas paustā, Covid-19 pandēmijas krīze ir kļuvusi par smagu pārbaudījumu ne tikai Latvijas ekonomikai un veselības aprūpes sistēmai, bet arī lēmumu pieņēmējiem, jo ne visi miera laika lēmumu pieņēmēji ir labi pārmaiņu vadītāji paaugstināta stresa apstākļos.

"Krīzēs labs vadītājs nevis šķeļ, bet apvieno, gudri vada un iedvesmo, neaizmirstot nevienu savas valsts iedzīvotāju," apgalvo biedrības prezidente, skaidrojot, ka tāpēc šādu iniciatīvu virzīšana viņai ir satraucoša un neizprotama.

Turklāt, Aizsilnieces ieskatā, līdz šim nav veikta mūsdienīga iedzīvotāju informēšana. Viņasprāt, tā būtu jāorganizē, izmantojot vienkāršus informācijas tehnoloģiju rīkus, ja nepieciešams - vairākās valodās.

"Demokrātijās lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā, spējot pamatoti un plaši sabiedrībai skaidrot to mērķi un ieguvumus. Tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātas ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādējādi novēršot uzmanību no galvenā - nespējas vadīt valsti un sabiedrību," pauž Aizsilniece.

Turklāt viņa norāda, ka Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21.gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tādējādi mediķe aicina valsts augstākās amatpersonas nepieļaut "sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi".

Jau ziņots, ka šorīt intervijā Latvijas Radio Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) atklāja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.