Kaktiņš pastāsta, kas jādara, lai veicinātu Covid-19 ierobežojumu ievērošanu

Vaicāts, kā vērtē sabiedrības pakļaušanos noteiktajiem ierobežojumiem, eksperts stāstīja, ka saskaņā ar viņa novērojumiem ir cilvēki, kuri stingri ievēro noteikto, un ir tādi, kuri to ievēro daļēji vai neievēro nemaz. Situācija Rīgā esot "raiba", un attieksme pret ierobežojumiem ne tuvu neesot tam, kā to sagaidītu ideālā gadījumā.

Kaktiņa novērojumus apliecinot arī veiktās aptaujas. SKDS direktors atklāja - pirms trīs nedēļām veiktā aptaujā secināts, ka aptuveni puse respondentu uzskata, ka Covid-19 ir kaut kas bīstams, un viņus tas satrauc. Tomēr pusei respondentu nav šķitis, ka Covid-19 ir ļoti bīstama infekcija. No tā arī izriet vēlme ievērot vai neievērot ierobežojumus, teica Kaktiņš.

Savukārt par lielāko problēmu eksperts uzskata sabiedrības neuzticēšanos pie varas esošajiem, tostarp valdībai un Ministru prezidentam. Aptaujas rādot, ka lielākā daļa sabiedrības neuzticas varai, un pēdējie dati liecinot, ka tikai viens no četriem cilvēkiem uzticas Ministru kabinetam. Parlamentam uzticības līmenis parasti esot vēl zemāks.

"Cilvēki uzskata, ka pie varas esošajiem nevar uzticēties. Cilvēki domā, ka tur ir bezgodīgi meļi," teica SKDS direktors, vienlaikus atzīmējot, ka tas daļēji rada situāciju, kāpēc cilvēki neievēro noteikto.

Eksperta ieskatā, lai visi noteiktie ierobežojumi no sabiedrības puses tiktu ievēroti, ir svarīgs viens priekšnoteikums, proti, lai tie, kas nāk klajā ar jauniem ierobežojumiem, ir apveltīti ar autoritāti uz sabiedrības uzticību.

Viņš apšaubīja iespēju panākt epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu no lielas sabiedrības daļas, ja pie varas esošās amatpersonas Covid-19 apkarošanu neskata kontekstā ar sabiedrības uzticēšanos lēmuma pieņēmējiem un ziņas nodevējiem.

Vienlaikus Kaktiņš atzina, ka uzticēšanās jautājums nav ātri un vienkārši atrisināms. Vaicāts, kā valdībai un parlamentam šo jautājumu risināt, eksperts klāstīja, ka, viņaprāt, pašreizējā situācijā varai, iespējams, būtu prātīgi nedaudz atteikties no sava varas monopola.

Paskaidrojot sīkāk, Kaktiņš norādīja, ka lēmumu pieņēmējiem vairāk jāiesaista sociālie partneri, organizācijas, kā arī pašvaldības, jo tām ir krietni augstāks uzticēšanās līmenis. Tad, viņaprāt, valdības lēmumiem būtu "cits formāts", kuros iesaistīts plašāks cilvēku loks, kam ir augstāks uzticības līmenis nekā valdībai.

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības dēļ valstī kopš 6.novembra izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ ir noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā arī attiecībā uz publiskiem pasākumiem un pulcēšanos. Noteikta arī prasība daudzās sabiedriskās vietās lietot mutes un deguna aizsegus. Galvenās iestādes, kuras kontrolē šo ierobežojumu ievērošanu, ir Valsts policija un pašvaldību policijas.

Sestdien Latvijā atklāti 414 jauni Covid-19 gadījumi, bet četri ar jauno koronavīrusu sasirgušie miruši. Savukārt līdz šim kopumā Latvijā ar Covid-19 saslimušas 16 975 personas, izveseļojušās 1719 personas, bet 197 mirušas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.