Diplomdarba secinājums: Politika jauniešiem ir kaut kas attāls un elitārs

“Politiskā līdzdalība ir svarīga demokrātijas pazīme,” saka Ošleja, “tādējādi jauniešu iesaistei ir jābūt nozīmīgai politiskajai sistēmai. Taču Latvijā pastāvošās zemās pilsoniskās sabiedrības uzticība politikai iezīmējas arī jauniešu iesaistē, jo politiskās partijas nepārstāv jauniešu intereses. Jāsaka, ka arī jaunieši maz iesaistās politikā un tam ir vairāki iemesli - zināšanu trūkums, intereses neesamība, ģimenes ietekme, neticība saviem spēkiem un tas, ka politika jauniešiem liekas kaut kas attāls un elitārs.”

Absolvente uzsver, ka aktīvo jauniešu politiskā līdzdalība neaprobežojas tikai ar iesaisti politiskajās organizācijās, viņi iesaistās arī citās līdzdalības formās. “Motivācija būt politiski aktīviem katram indivīdam ir atšķirīga. Lielākoties jaunieši uzskata, ka viņiem ir jābūt pamanāmiem, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas un jauniešu viedoklis tiktu ņemts vērā,” komentē A.Ošleja.

Jauniešu vēlme iesaistīties konkrēti politisko partiju jauniešu organizācijās parasti saistīta ar iespēju būt pietuvinātiem politiskajiem procesiem – tā teikt - “lielajai” politikai, kā arī vēlme interesanti pavadīt laiku, kas tiešā veidā nesaistās ar politiku.

“Būtisks faktors iesaistei ir ideoloģiskās pārliecības sakritība ar partiju un interese par politiku, vēlme būt aktīvam un aizstāvēt vienaudžu intereses. Gadiem ejot, politiski aktīvs jaunietis saskata iespēju attīstīt politisko karjeru, kam seko arī jaunu kontaktu iegūšana, taču sākotnēji iesaiste politiskajās organizācijas parasti nekalpo kā karjeras izveides instruments,” bilst Ošleja.

Viņa akcentē, ka nav iespējams konkrēti definēt, kāds ir politiski aktīvs jaunietis, taču uzsvars tiek likts uz to, ka šis jaunietis ir patriotisks.

“Viņam rūp ne tikai jauniešu pārstāvniecība un viņu viedoklis, bet arī visas sabiedrības interešu aizstāvība. Viņus caurstrāvo misijas apziņa un pilsoņa pienākums, ” tā darba autore.

Interesanti, ka politiski aktīvie jaunieši, pašiem raksturojot aktīvo jaunieti, min tikai pozitīvās īpašības, neiekļaujot negatīvās.

“Līdz ar to jaunieši idealizē ne tikai šādu vienaudzi, bet arī paši sevi,” norāda Ošleja.

Pasvītrošanas vērts šķiet fakts, ka jauniešu interese par politiskajām organizācijām ir cikliska, proti, “vēlēšanu laikā interese pieaug, pēc tam samazinās. Tam par iemeslu ir pirmsvēlēšanu karstums, kad politiskās organizācijas strauji aktivizējas uzrunā jauniešus, taču pēc vēlēšanām atslābst un tos aizmirst.”

Liela, vai tieši pretēji - niecīga, ietekme vēlmei politiski līdzdarboties ir ģimenei. Pētījuma laikā Ošleja pārliecinājusies, ka vecāku ietekme ne vienmēr ir uzkrītoša, taču netieši, pateicoties audzināšanas stilam un ieaudzinātajām vērtībām, jaunietim veidojas savs viedoklis un vēlme rīkoties.

Nobeigumā jāsaka, ka iesaisti politiskajās organizācijās jaunieši vērtē kā neefektīvāku līdzdalības veidu, par spīti paustajam, ka, darbojoties organizācijās, pastāv plašas iespējas, “kaut realitātē šīs iespējas tomēr ir mazas.”