Saeimā atbalsta rosinājumu republikas pilsētas pārdēvēt par lielajām pilsētām

Sabiedrība
LETA 16:07, 05.03.2020 1

Saeimas sēdē balsojošo deputātu vairākums šodien pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam atbalstīja deputāta Aleksandra Kiršteina (VL-TB/LNNK) rosinājumu "republikas pilsētas" likumā pārdēvēt par "lielajām pilsētām".

 
Foto: LETA

Par šo priekšlikumu balsoja 37 deputāti, savukārt pret bija 30 deputāti.

Kiršteins debatēs akcentēja, ka tāpat kā nav piemēram "monarhijas ceļi", tā arī nevarot būt "republikas ceļi" vai "republikas pilsētas". Par neatkarīgas valsts pilsētām vārdu "republika" var lietot tikai kopā ar valsts nosaukumu, piemēram, "Latvijas Republikas pilsētas", pauda politiķis. Viņš arī norādīja, ka vēl kā alternatīvi iespējamie nosaukumi ir lielpilsētas, lielās pilsētas, valsts vai valsts nozīmes pilsētas.

Savukārt deputāts Aldis Gobzems, citējot Raini, ka "mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba" akcentēja, ka šis ir otršķirīgs priekšlikums, jo būtība nemainās no tā, vai pilsētas tiek dēvētas par lielām vai mazām. Politiķis aicināja beigt slimot ar mazvērtības kompleksiem un ar uzlabojumiem pārņemt "diemžēl padomju laiku" labo administratīvās pārvaldības sistēmu ar rajoniem. Gobzems arī pārmeta koalīcijai, ka situācijā, kad "neviens negrib pie Valkas", tā nediskutēt par to, ka varbūt Valku jāliek pie Smiltenes vai Valmieras.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) no vienas puses pauda, ka "republikas pilsētas" varētu nebūt labākais risinājums. Tomēr Kiršteina priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo "liela pilsēta" ir raksturojums nevis likumam atbilstošs vārds, pauda politiķis. Dolgopolovs norādīja, ka nav kritēriji, kas nosaka, kas ir "lielā" vai "mazā" pilsēta.

Savukārt deputāts Viktors Valainais (ZZS) pauda, ka Latvijas Zinātņu akadēmija esot paudusi atbalstu Kiršteina priekšlikuma idejai un ka arī Valsts prezidents Egils Levits esot piedāvājis vārdu "valstspilsēta". Tomēr reizē nepieciešams arī sniegt skaidru atbildi, kāpēc vispār ir nepieciešama šāda terminoloģija attiecībā uz konkrētām pilsētām. Valainis norādīja, ka jāsaprot, ko valsts pārvaldes līmenī sagaidīs no atšķirīgām pilsētām.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) norādīja, ka vēlas iepazīstināt deputātus ar dažiem rādītājiem. Viņš norādīja, ka vairākām pilsētām iedzīvotāju skaita prognoze uz 2030.gadu jau tagad dažos gadījumos ir piepildījusies par apmēram 50% vai par vairāk. Līdz ar to sanāk, ka iedzīvotāju skaits samazinās straujāk, nekā prognozēts, norādīja politiķis. Viņš aicināja pievērsties risinājumu rašanai, lai iedzīvotāji nepamestu reģionus.

Debatēs deputāts Mārtiņš Bondars (AP) izteicās arī par citu tēmu - ka debašu laika samazināšanai nevajadzētu radīt problēmas, jo savu domu ir iespējams pateikt arī trīs minūtēs un nav vajadzīgas piecas minūtes. Problēmas esot vien tiem, kuri "muld līdz nemaņai", pauda politiķis.

Gobzems pēc balsojuma akcentēja, ka deputāti tikko lēma likumprojektā lietot terminu "lielās pilsētas", atsakoties no termina "republikas pilsētas". Viņš uzsvēra, ka likumprojektā ir 74 priekšlikumi, kuros ir runa par republikas pilsētām. "Uzskatu , ka ir jātaisa pārtraukums un komisijai viss jānomaina, jo citādi tiks balsots par redakcijām, kas vairs nav aktuālas," teica politiķis.

Sēdes vadītāja, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) skaidroja, ka labojumi tiks veikti, likumprojektu izskatot trešajā, galīgajā, lasījumā.

Kā ziņots, šodien Saeimā otrajā lasījumā tiek skatīt ATR likumprojekts, kurš cita starpā paredz 119 pašvaldību vietā izveidot 40 pašvaldības.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (1)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Trīs lietas, ko vēlas darbinieki

Katrs piektais uzņēmums seko līdzi darbinieku vēlmēm, veicot ikgadējos darbinieku apmierinātības mērījumus. Pārliecinošs vairākums - 91% aptaujāto uzņēmumu - darbinieku labbūtības iniciatīvām atvēl līdz 10 000 EUR gadā, 7% uzņēmumu darbinieku labbūtībai atvēlētais gada budžets ir 10 001 - 30 000 EUR robežās, savukārt pavisam niecīga uzņēmumu daļa (0,29%) - velta vairāk nekā 100 000 EUR ik gadu.

Sabiedrība Rožukalnei atstājot amatu, SEPLP meklēs jaunu sabiedrisko mediju ombudu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) rīkos konkursu jauna sabiedrisko mediju ombuda ievēlēšanai, jo līdzšinējā ombude Anda Rožukalne nolēmusi amatu atstāt, informē SEPLP pārstāvji.

Sabiedrība Miris kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, pavēstīja Latvijas Bankā.

Sabiedrība Izstrādās atbalsta sistēmu Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU) un Vidzemes augstskolu (ViA) veidos vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām, aģentūru LETA informēja RTU.

Lasiet arī

Sabiedrība Pašvaldībām nevienojoties par Garkalnes sadalīšanu, novadu robežas nemainīs

Ropažu un Ādažu novadu pašvaldībām nevienojoties par Garkalnes sadalīšanu, novadu robežas grozītas netiks, teikts atbildes vēstulē Tiesībsarga birojam, kuru šodien apstiprināja valdība.

Sabiedrība Sagatavots likumprojekts par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Sabiedrība Pašvaldību reformas ietvaros atjaunoti autoceļi vairāk nekā 400 kilometru garumā

Ieguldot Ministru kabineta piešķirtos valsts budžeta līdzekļus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas atbalstam, pērn atjaunoti vietējo un reģionālo autoceļu posmi vairāk nekā 400 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Sabiedrība Piecas pilsētas var apvienot ar piegulošajiem novadiem

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz no 2025.gada valstspilsētas Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili apvienot ar tām piegulošajiem novadiem.