Sarunās pieredzējuši pašvaldību vadītāji dalījušies pieredzē, ka vēl pēc iepriekšējās reformas iezīmējies, ka nepieciešami vismaz divi pašvaldības domes termiņi jeb astoņi gadi, lai jaunais novads varētu "saslēgties kā veselums". Pirmajos trīs gados, kas pagājuši pēc pēdējās ATR, tas vēl objektīvi nevar pagūt notikt, skaidroja Jurēvics.
Vaicāts, kāda būs JV pieeja, ja, piemēram, koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolemtu iesniegt priekšlikumus kādām izmaiņām pašvaldībās, JV frakcijas vadītājs skaidroja, ka partiju apvienības pārstāvji tāpat kā citos jautājumos iesaistīsies koleģiālās diskusijās, lai atrastu kopsaucēju par pašvaldību stiprināšanu.
Kā piemēru pašvaldību stiprināšanas lēmumiem, Jurēvics minēja, ka lietderības dēļ var spriest par kāda pagasta iekļaušanu citā jau pastāvošā novadā. Līdzīgi saprotamas diskusijas ir par Garkalnes atrašanos Ādažu vai Ropažu novadā un tās robežām.
Taču JV neatbalsta jaunu pašvaldību veidošanu, norādīja JV politiķis. Tāpēc nebūtu atbalstāma arī Babītes atdalīšanās no Mārupes, kur šī jautājuma aktualizēšanās drīzāk saistāma ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos. JV ir gatava nopietnām sarunās kā uzlabot pašvaldību darbu, bet partiju apvienība noteikti neatbalsta lielāku šķelšanu un dalīšanos, akcentēja Jurēvics.
Jautāts par to, ka daļa lielo pilsētu un blakus novadu nevēlas apvienoties no 2029.gada, kā to pašlaik paredz likums, Jurēvics atzīmēja, ka līdz tam vēl ilgs laiks, tāpēc pašlaik šis jautājums nav tik aktuāls.
Politiķis apstiprinoši atbildēja, ka ilgtermiņā nepieciešams respektēt Satversmes tiesas norādi, ka katram novadam nepieciešams attīstības centrs, kas arī ir loģisks nosacījums pēc būtības.
Kā ziņots, ZZS Saeimas frakcija atbalsta un aicinās parlamentu nopietni diskutēt par pašvaldību priekšlikumiem administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanai.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri