Par 300 000 pētīs Latvijas iedzīvotāju priekšstatus par nāvi un pēcnāvi

Viņa atklāja, ka projekts guvis teju 300 000 eiro lielu finansējumu Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā.

Pētījuma datu vākšanai tiks izmantotas dokumentu un literatūras studijas, aptauja un fokusētā etnogrāfija, kurai raksturīgi īsi un intensīvi datu vākšanas posmi, pētnieku grupām vai atsevišķiem pētniekiem koncentrējoties uz konkrētiem jautājumiem, kā arī ļoti detalizēta analīze.

Projekta rezultāti tiks publicēti rakstu krājumā, kā arī atspoguļoti zinātniskajos rakstos un konferenču prezentācijās.

Gediņa uzsvēra, ka projekts veicinās transdisciplināru nāves un miršanas pētniecību sociālajās zinātnēs Latvijā, sniedzot Latvijas datu analīzi un dodot iespēju veikt plašākus salīdzinošos starptautiskos pētījumus, kā arī veicinās pētījumos balstītu politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, par eitanāzijas iespējamo legalizāciju Latvijā.

RSU Komunikācijas fakultātes vadošā pētniece un šī projekta vadītāja Agita Misāne skaidroja, ka Latvijā nāve ir daudz biežāks notikums nekā piedzimšana - uz katriem diviem dzimušajiem ir trīs mirušie. Viņa atklāja, ka pētījuma fokusā būs jautājumi par to, vai cilvēki cenšas nedomāt par nāvi vai, gluži otrādi, apzināti tai gatavojas, piemēram, iekrājot bēru naudu, atstājot testamentu un norādījumus par savu apbedīšanu, kā arī skaidros, vai cilvēki labāk gribētu mirt mājās, tuvinieku vidū vai slimnīcā, mediķu aprūpēti.

Projektā darbosies pieredzējuši RSU pētnieki - Ritma Rungule un Ilva Skulte, docenti Ivars Neiders un Silva Seņkāne, lektors Normunds Kozlovs, kā arī RSU doktora studiju programmas "Socioloģija" doktorante Edīte Pauna, kura specializējusies sociālajā antropoloģijā, un zinātniskā grāda pretendente komunikācijas zinātnē Diāna Kalniņa.