Veterinārārstu biedrība izplata nopietnu aicinājumu iedzīvotājiem

Viduža skaidroja, ka mūsdienās ceļošanas iespējas neierobežo ne cilvēka pārvietošanos, ne infekciju nonākšanu citā kontinentā diennakts laikā, tāpēc pret trakumsērgas risku jāizturas ar nopietnību.

Veterinārārstu biedrība aicina būt īpaši piesardzīgiem ceļojot, izvairīties no kontakta ar ielu un patversmju dzīvniekiem, bet gadījumā, ja darbs ir saistīts ar šādu dzīvnieku aprūpi, veikt profilaktisku vakcināciju. Savukārt Latvijas dzīvnieku īpašnieki aicināti aplūkot sava suņa, kaķa vai seska dokumentus un pārliecināties, ka termiņš, līdz kuram dzīvnieku šogad bija jāvakcinē pret trakumsērgu, nav pagājis.

Ja vakcīnas termiņš ir beidzies, biedrība aicina nekavējoties doties uz tuvējo veterināro klīniku vai aicināt veterinārārstu vizītē, lai mājdzīvnieks atkal būtu pasargāts no trakumsērgas.

"Cilvēki ir vāji informēti, ka lielais klaiņojošo un pret trakumsērgu nevakcinēto kaķu skaits ir reāls apdraudējums. Infekcijas slimībām nav robežu, tās ienāk tur, kur ir uzņēmīgi dzīvnieki un cilvēki. Lai gan meža dzīvnieki saņem orālās vakcīnas, Latvija nav pasargāta no trakumsērgas ievešanas ar suņiem, kaķiem un seskiem," norādīja Viduža.

Viņa piebilda, ka, diemžēl, veterinārārsti savās praksēs joprojām sastopas ar gadījumiem, kad Latvijā nelegāli tikuši ievesti pret trakumsērgu nevakcinēti dzīvnieki.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka no 2017.gada 1.janvāra visiem suņiem ir jābūt ne tikai vakcinētiem pret trakumsērgu, bet arī mikročipētiem un reģistrētiem vienotajā valsts suņu reģistrā Lauksaimniecības datu centrā līdz četru mēnešu vecumam.

LETA jau ziņoja, ka Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, bija inficējusies ar trakumsērgu, kas Latvijā nevienam cilvēkam nebija konstatēta kopš 2003.gada.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja norādīja, ka SPKC epidemiologi patlaban organizē profilakses pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par minēto pacienti.

Sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "Bior" SPKC organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie testēšanas rezultāti liecina par trakumsērgu.

Tomēr SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks kontakts ar pacienti. Sadarbībā ar ārstiem katrā konkrētajā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu.

Arāja norādīja, ka vakcinācija pret trakumsērgu sākta 60 cilvēkiem. SPKC organizēja arī papildu vakcīnas pret trakumsērgu piegādi ārstniecības iestādēm Daugavpilī.

Pašlaik SPKC gaida laboratoriskās testēšanas gala rezultātus, kas varētu palīdzēt sīkāk raksturot vīrusu un, iespējams, noteikt izraisītāja piederību noteiktajai pasaules ģeogrāfiskajai zonai, lai secinātu par inficēšanos ārzemēs vai Latvijā. Par situāciju SPKC informējusi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, ar kuru pašlaik norisinās konsultācijas.

SPKC norādīja, ka 2012.gadā Latvijā reģistrēti pēdējie divi dzīvnieku trakumsērgas gadījumi. Savukārt pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti 1993., 1996. un 2003. gadā, katrā gadā tika konstatēts viens saslimšanas gadījums.

Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Trakumsērga vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi, tomēr slimība ir novēršama ar vakcināciju, informēja Arāja.