Miris Latvijas neatkarības pretinieks Viktors Alksnis

Pasaule
LETA 06:39, 02.01.2025 0

74 gadu vecumā Krievijā miris Latvijas neatkarības pretinieks, kādreizējais Interfrontes aktīvists Viktors Alksnis, paziņojusi viņa meita Irina Alksne.

 
Foto: Wikipedia

Atsaucoties uz Alkšņa meitu, Krievijas mediji vēsta, ka pirmdien, 30.decembrī, Alksnis piedzīvojis hemorāģisku insultu, pēc kura viņš nonācis dziļā komā, un trešdien, 1.janvārī, miris.

Atmodas laikā padomju armijas pulkvedis Alksnis bija Augstākās padomes deputāts un iestājās pret Latvijas neatkarību, bet vēlāk pārcēlās uz Krieviju un bija Valsts domes deputāts.

Alksnis dzimis Krievijas Kemerovas apgabalā, kur viņa ģimene atradās izsūtījumā. Viņa vectēvs bija kādreizējais padomju gaisa spēku pavēlnieks Jēkabs Alksnis, kurš tika nošauts Staļina represijās 1938.gadā. 1957.gadā pēc Jēkaba Alkšņa reabilitācijas ģimene pārcēlās uz Latviju.

1973.gadā Alksnis pabeidza vectēva vārdā nosaukto Jēkaba Alkšņa Rīgas Augstāko kara aviācijas inženieru skolu, iegūstot radioelektronikas inženiera specialitāti. No 70.gadu beigām dienēja PSRS Baltijas kara apgabala štābā Rīgā.

80.gadu beigās Alksnis bija viens no aktīvistiem, kas dibināja Interfronti, kura iestājās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1989.gadā tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu kongresā, kur bija viens no līderiem deputātu grupā "Sojuz" ("Savienība'), kas bija par PSRS saglabāšanu.

1990.gadā Alksnis tika ievēlēts par Latvijas Augstākās padomes deputātu un darbojās neatkarības pretinieku frakcijā "Līdztiesība". Viņš balsoja pret deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu un atbalstīja 1991.gada augusta puču. Pēc puča tiem Augstākās padomes deputātiem, kas bija PSRS militārpersonas, tika noteikta prasība atvaļināties no padomju armijas, taču Alksnis atteicās to darīt, tādēļ Augstākās padomes deputāta mandāts viņam tika atņemts.

1992.gadā Alksnis pārcēlās uz Krieviju, kur turpināja pret Rietumiem vērstu un Latvijai naidīgu retoriku. No 2000. līdz 2007.gadam bija Valsts domes deputāts, darbojās arī pašvaldībās. 2022.gada martā līdz ar citām sabiedriskā pazīstamām personām parakstīja paziņojumu par atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Alksnim bija aizliegts iebraukt Latvijā un Ukrainā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Pētījums: Eiropa piedzīvo lielāko difterijas uzliesmojumu 70 gadu laikā

Rietumeiropa kopš 2022.gada piedzīvo lielāko difterijas uzliesmojumu pēdējo 70 gadu laikā, secināts trešdien publiskotā pētījumā.

Pasaule Putins un pāvests telefonsarunā apsprieduši karu Ukrainā

Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien sazvanījies ar Romas katoļu baznīcas pāvestu Leonu XIV, un telefonsarunā apsprieduši situāciju Ukrainā.

Pasaule Ķelnē kara gadu aviobumbu dēļ veic plašu evakuāciju

Vācijas pilsētā Ķelnē uzietas trīs Otrā pasaules kara gadu ASV aviobumbas, un tas izraisījis kopš 1945.gada plašāko ar spridzekļu atrašanu saistīto evakuāciju, pavēstīja varasiestādes.

Pasaule Krievija naktī raidījusi pret Ukrainu 95 dronus

Krievijas karaspēks aizvadītajā naktī pret Ukrainu raidījis 95 dronus, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Lasiet arī

Sabiedrība Ekonomiste: Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas metodoloģija būtu pārskatāma

Rīgai noteikti ir jādod sava artava Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, taču kritēriji, pēc kādiem notiek naudas pārdale starp pašvaldībām, gan būtu pārskatāmi, intervijā LETA sacīja ekonomiste un Latvijas Universitātes lektore Līga Leitāne, komentējot priekšvēlēšanu debatēs Rīgas politiķu paustos iebildumus pret iemaksām fondā.

Kultūra Metāls Bauskā: sāksies desmitais festivāls «Zobens un Lemess» (+VIDEO)

Sestdienas naktī tiks aizdegta tematiskā ugunsskulptūra "Uguns kuģis".

Sabiedrība Plašākie ceļu būvdarbi patlaban Vidzemē un Latgalē

Visos valsts reģionos rit aktīva ceļu būvdarbu sezona, tomēr visvairāk būvobjektu ir Vidzemē un Latgalē, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Interesanti fakti Šodien un rīt koku kāpšanas meistarklases notiks Carnikavā (+VIDEO)

Sacensībām pieteikušiem ne tikai Baltijas valstu arboristi, bet arī dalībnieki no Itālijas un Šveices