Studenti, kuriem pievienojās mācībspēki un absolventi no 57 valsts augstskolām, protestēja, "aizstāvot bezmaksas valsts augstāko izglītību".
Protestus Buenosairesā un citās lielpilsētās, tostarp Kordovā, atbalstīja arodbiedrības, opozīcijas partijas un privātās augstskolas.
Milejs novembrī uzvarēja prezidenta vēlēšanās, solot apcirpt valsts tēriņus un samazināt budžeta deficītu līdz nullei.
Lai to panāktu, viņa valdība ir samazinājusi subsīdijas transportam, degvielai un enerģijai, lai gan algu saņēmēji ir zaudējuši piektdaļu pirktspējas.
Tūkstošiem valsts sektora darbinieku ir zaudējuši darbu, un Milejs kopš stāšanās amatā decembrī ir saskāries ar daudziem protestiem pret viņa taupības politiku.
Augstskolas izsludināja ārkārtas situāciju budžeta jomā pēc tam, kad valdība apstiprināja 2024.gada budžetu tādā pašā līmenī kā 2023.gadam, lai gan gada inflācija tuvojas 290% un enerģijas izmaksu pieaugums ir ap 500%.
"Pie tāda līmeņa, kādā viņi mūs finansē, mēs varam funkcionēt vēl tikai divus vai trīs mēnešus," paziņoja Buenosairesas Universitātes rektors Rikardo Helpi.
Milejs nedēļas nogalē sociālo mediju platformā "X" pauda šaubas par to, kā valsts augstskolas tērē līdzekļus, un paziņoja, ka šīs iestādes "tiek izmantotas šaubīgiem darījumiem un ideoloģiskai apstrādei".
Argentīnā, kur apmēram 60% iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, valsts augstskolu sistēmā studē 2,2 miljoni cilvēku.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri