Eitanāzijas jautājums ir sašķēlis dziļi katolisko valsti, un prezidents, kurš ir pārliecināts katolis, bija stingri iebildis pret to.
"Republikas prezidents ir izdevis dekrētu [par eitanāzijas legalizēšanu] (..) jo viņam bija pienākums to darīt" saskaņā ar konstitūciju, paziņoja prezidenta administrācija.
Galīgā versija likumam par "medicīniski asistētu nāvi" tika pieņemta 12.maijā ar 129 balsīm par parlamentā, kurā ir 230 deputāti. Starp likuma atbalstītājiem bija valdošās Sociālistiskās partijas deputāti.
"Konstitūcija nosaka pienākumu prezidentam ieviest likumu, kuram viņš bija uzlicis veto, bet kuru pēc tam apstiprināja Republikas Sapulce. Protams, es to parakstīšu - tas ir mans konstitucionālais pienākums," pēc balsojuma sacīja di Souza.
Parlamenta deputātu vairākums pēdējo trīs gadu laikā jau četras reizes bija balsojot atbalstījuši eitanāzijas dekriminalizāciju, bet pret likuma tekstu iebilda konstitucionālā tiesa un valsts galva.
Lai pārvarētu prezidenta pēdējo veto, sociālisti nolēma otrreiz balsot par vienu un to pašu likuma tekstu.
Likums tika vairākkārt pārstrādāts, lai ņemtu vērā iebildumus no prezidenta puses, kurš divreiz tam uzlika veto, un zināmas "neprecizitātes", uz kurām norādīja konstitucionālā tiesa, kas divreiz noraidīja šo likumu.
Likuma galīgajā versijā teikts, ka eitanāzija ir atļauta tikai gadījumos, ja "medicīniski asistēta pašnāvība ir neiespējama pacienta fiziskas nespējas dēļ".
Likums stāsies spēkā rudenī.
Eitanāzija un asistēta pašnāvība pašlaik ir atļauta dažās Eiropas valstīs, tostarp Beniluksa valstīs un Portugāles kaimiņvalstī Spānijā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri