Bijušais Latvijas armijas komandieris pastāstīja par ASV kļūdu

Graube uzskata, ka ārvalstu koalīcijas viena no stratēģiskajām kļūdām Afganistānā bija tāda, ka vajadzēja laicīgi pieradināt afgāņus pašiem uzņemties atbildību un veikt kaujas operācijas. "Mēs vēl līdz 2012.gada karojām afgāņu vietā," uzsvēra Graube un atsaucoties uz koalīcijas karavīru secinājumiem, norādīja, ka vēl pirms pāris gadiem afgāņu vienības baidījušās darboties bez koalīcijas atbalsta.
Afganistānas gadījumā kā papildus faktori jāņem vērā arī nacionālās īpatnības un korupcija.

Lai arī ārvalstu militārais kontingents Afganistānu ir pametis, Graube sliecas piekrist tiem ekspertiem, kas prognozē pilsoņu kara atsākšanos, turklāt šādos apstākļos var veidoties radikālā islāma centri.

Vaicāts, vai ASV aiziešana bija kļūda, Graube atbildēja, ka kļūda bija veidā, kā tika iziets no Afganistānas, jo nebija skaidri iziešanas nosacījumi. Afganistānas gadījumā nebija izpildīti valstiski plāni un priekšnoteikumi par efekta sasniegšanu.

ASV paziņojot konkrētu datumu karaspēka izvešanai, talibi saprata, ka varēs gaidīt un pēc tam rīkoties, jo Afganistānas armijas un politiskajai vadībai nebija vēlēšanās iestāties par savu valsti.

Bijušais NBS komandieris kā piemēru sasteigtai un nepārdomātai aiziešanai minēja Bagramas gaisa spēku bāzes pamešanu. "Faktiski tā tika pamesta vienā, lai gan tai bija ļoti nozīmīga loma, jo bija viena no lielākajām lidostām. Šie plāni bija nepareizi, tomēr lielos uzstādījumos piekrītu, ka mūžam nevarējām tur palikt un rūpēties par šo valsti," uzsvēra Graube.

Runājot par rietumvalstu sagādātā Afganistānas armijas ieroču arsenāla nokļūšanu talibu rokās, NBS komandieris mierināja, ka sarežģītas tehnikas vienības, piemēram, helikopterus ASV padarīja lietošanai nederīgus, turklāt bruņumašīnas arī nevarēs ilgstoši lietot, jo tām nebūs rezerves daļas. Tajā pašā laikā vieglos strēlnieku ieročus un munīciju, kā arī nelielas tehnikas vienības talibi izmantos vēl ilgi.

Graube neuzskata, ka ASV ieiešana Afganistānā pirms 20 gadiem bija kļūda, jo tolaik pierādīts, ka šajā valstī darbojas teroristi. Tāpat šajā laikā tika nodibināta valdība, atvērtas universitātes un attīstījās ekonomiskie procesi.

"Esmu 14 reizes bijis Afganistānā, un tiekoties ar vietējiem bija redzams, ka lielajās pilsētās normāla dzīve attīstījās, lai gan Afganistānā pastāv liela atšķirība starp pilsētām un laukiem," uzsvēra Graube.

Latvija Afganistānas operācijas laikā zaudēja četrus karavīrus. Graube norādīja, ka dzīvības ir liels zaudējums, taču Latvija šajā laikā ir apliecinājusi, ka ir uzticīga NATO dalībvalsts, tādējādi pamatoti cerot, ka NATO līguma 5.pants strādās arī pasliktinoties mūsu valsts drošībai.

Tāpat šajos gados Afganistānā kopumā dienējuši aptuveni 3000 Latvijas karavīri, kas ieguvuši lielu pieredzi. Tas savukārt stiprina armiju. "Var pirkt dzelžus, bet ja nav uzkrāta pieredze. Mācībās tāda netiek iegūta," uzsvēra Graube, un piebilda, ka attiecībā uz nacionālajām interesēm Latvija tās ir stiprinājusi politiski un militāri.

Jau ziņots, ka noslēdzoties ASV un citu ārvalstu militāro kontingentu izvešanai no Afganistānas, talibi augustā izvērsa vispārēju uzbrukuma operāciju un īsā laikā savās rokās sagrāba teju visu valsts teritoriju, bet 15.augustā viņu rokās krita arī galvaspilsēta Kabula.