Igaunijas iekšlietu ministrs: Nepieņemsim nevienu patvēruma meklētāju

Helme sarunā ar ERR pauda viedokli, ka ES dalībvalstis vēlas risināt migrācijas jautājumus, tomēr tās esot skeptiski noskaņotas par patvēruma meklētāju uzņemšanu, un bloka dalībvalstis labprātāk sniegtu tehnisku palīdzību un zināšanas.

"Arī es savā runā teicu, ka mēs saprotam šīs valstis, bet mūsu spēja uzņemt [patvēruma meklētājus] nemaz nav ņemta vērā. Mēs nepievienosimies iniciatīvai nedz formāli, nedz neformāli, mēs vēlētos savu solidaritāti paust kā tehnisko palīdzību un zināšanas," teica Helme.

Iekšlietu ministrs norādījis, ka Igaunija pašlaik izjūt ļoti spēcīgu imigrācijas spiedienu no bijušajām padomju republikām.

"Ja mēs paraugāmies, lielākais patvēruma meklētāju skaits Igaunijā nav no Tuvajiem Austrumiem vai Āfrikas, bet no gan no Ukrainas. Gruzija bija otrajā vietā, kam seko Moldova, un tikai tad Afganistāna un tādas valstis," Helme uzskaitījis.

Viņš uzstājis, ka neredz nekādu iespēju, ka Igaunija varētu uzņemt kaut vienu patvēruma meklētāju no Āfrikas vai Tuvajiem Austrumiem.

Helme sūkstījies, ka šādu patvēruma meklētāju pieteikumu apstrāde ir "ļoti dārga", kā arī lielas izmaksas radot "starptautiskajā līgumā noteiktā atbalsta nodrošināšana, atbalsta darbinieki, vieta skolā viņu bērniem un tā tālāk".

Ministrs sacījis, ka Igaunijai ir pietiekami problēmu ar imigrantiem no Ukrainas, lai gan Eiropas dienvidos esošās valstis to neuzskatot par problēmu.

"Mēs jau cīnāmies pret šo imigrācijas spiedienu, un mēs neizjūtam lielu sapratni. Ukraiņi labāk integrējas ar krievvalodīgo kopienu, kas mums rada kultūras un demogrāfijas problēmu," Helme klāstījis.

Jau vēstīts, ka Vācijas, Francijas, Itālijas un Maltas iekšlietu ministriem otrdien Luksemburgā nav izdevies pārliecināt citas ES dalībvalstis par kvotu sistēmu Vidusjūrā uzņemto nelegālo imigrantu pārdalei.

Ministriem nav izdevies panākt solījumus no citām valstīm piedalīties imigrantu pārdales shēmā.

Pirms divām nedēļām pēc četru valstu samita Maltā Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers un viņa kolēģi no Francijas, Itālijas un Maltas paziņoja, ka vienošanās par politisko risinājums tiks panākta 8.oktobrī Luksemburgā. Taču tikai 12 valstis pauda gatavību atsevišķos gadījumos uzņemt jūrā uzņemtos migrantus un tikai pēc tam, kad būs atrisināta virkne tehnisko jautājumu.

Nākamajās nedēļās galvenais mērķis būs panākt citu valstu apņemšanos piedalīties šajā shēmā, kamēr Eiropas Komisija (EK) turpinās pārraudzīt migrantu pārdali.