• Andis,
  • Zeltīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šomēnes koncertzālē Latvija skanēs ērģeles un franču komponistu skaņdarbi

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
LETA 03:44, 12.03.2023


Sestdien, 25.martā, plkst.18 koncertzālē "Latvija" izskanēs Fransisa Pulenka "Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem", Gabriela Forē "Rekviēms", ko izpildīs Ventspils Kamerorķestris, jauktais koris "Ventspils" un solisti Laura Grecka (mecosoprāns), Rihards Mačanovskis (baritons), Aigars Reinis (ērģeles), diriģents - Aigars Meri, informēja SIA "Kurzemes filharmonija" mārketinga speciāliste Maruta Eistere.



Forē "Rekviēmam" ir trīs autora radītas redakcijas, kas sarakstītas 1888., 1893. un 1900.gadā. Ventspilī tiks atskaņota pirmā no tām - solistiem, jauktajam korim, stīgu instrumentu orķestrim, arfai, timpāniem un ērģelēm. Autors par savu "Rekviēmu" ir teicis, ka "[..] runā, ka mans "Rekviēms" neatspoguļo bijību un baisas priekšnojautas nāves un iznīcības priekšā. Kāds to pat nosaucis par "nāves šūpļa dziesmu". Tomēr tieši tāda ir mana izpratne par nāvi, tā mūs atpestī no šīs zemes rūpēm un likstām. Tā sniedz cerību uz mūžīgu dzīvošanu citā - laimes pilnā pasaulē…".

Pulenkam skaņdarbu 1934.gadā pasūtīja princese Edmonda de Poliņaka un 1938.gadā notika "Koncerta ērģelēm, stīgām un timpāniem" pirmatskaņojums. Ērģeļu partiju izpildīja Moriss Duruflē, atskaņojumu vadīja Nadja Bulanžē.

Skaņdarba radīšanas laikā komponistu piemeklēja personīga traģēdija - autokatastrofā gāja bojā tuvs Pulenka draugs - komponists un mūzikas kritiķis Pjērs Oktāvs Ferro. Traģēdijas satriekts, komponists devās uz Francijas dienvidrietumiem svētceļojumā, kur pie Rokamadūras melnās Sv. Dievmātes statujas piedzīvo reliģisku atklāsmi. Tas iespaidoja jaundarba muzikālo valodu. Komponists skaidro šī darba skanējuma izvēli: "Koncerts ir robežšķirtne starp laicīgo un reliģisko mūziku. Tas nav liturģisks koncerts, bet, ierobežojot orķestra sastāvu, tikai stīgu orķestris un timpāni - es darīju visu, lai tas varētu skanēt baznīcā."

Grecka kopš 2010.gada ir Nacionālās operas soliste. Maģistra grādu vokālajā mākslā viņa ieguvusi ne vien Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet arī Māstrihtas Mūzikas konservatorijā, Nīderlandē. Grecka muzicējusi kopā ar dažādiem Latvijas kolektīviem un koncertējusi Norvēģijā, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē un citviet.

Mačanovskis ir Latvijas Nacionālās operas solists jau kopš 2003.gada. Dziedātājs vairākkārtīgi ir saņēmis sava darba novērtējumu. "Latvijas gāzes" balva nominācijā "Labākais operas solists" tika piešķirta 2012. un 2014.gadā, savukārt 2013.gadā - Paula Saksa atzinības balva. Mākslinieks koncertējis ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs.

Reinis ir ērģelnieks, profesionāls koru un senās mūzikas ansambļu dziedātājs, Rīgas Doma mūzikas direktors un galvenais ērģelnieks. Sniedzis koncertus daudzās Eiropas valstīs, Latvijā regulāri koncertē Rīgas Domā. Reinis ir divkārtējs Latvijas Mūzikas balvas ieguvējs - "Par izcilu darbu ansamblī" 2019.gadā un "Par izcilu sniegumu gada garumā" 2021.gadā.

Koncertu vadīs Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja, muzikoloģe Liene Jakovļeva. Koncertu organizē SIA "Kurzemes filharmonija". Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils pašvaldība.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Baznīca un valdība nespēj vienoties par ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē

Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.

Kultūra Daugavpilī tiks atvērta grāmata par katoļu vadoni un mocekli Benediktu Skrindu

Viļānu klosterī un draudzē viņš kalpoja līdz mūža beigām.

Kultūra Par gada rīdzinieku atzīst filmu veidotāju Gintu Zilbalodi

Rīgas domes balva "Gada rīdzinieks 2024" šogad piešķirta filmu veidotājam Gintam Zilbalodim par izciliem sasniegumiem animācijas mākslas radīšanā, veicinot Rīgas un Latvijas vārda atpazīstamību pasaulē.

Kultūra «‎Mērnieku laiki»‎ tiks pārrakstīti mūsdienu latviešu valodā (+VIDEO)

Restaurējot romānu tiktu radīta jauna pieeja kultūras mantojuma pieejamībai Latvijā plašā kontekstā.

Lasiet arī

Sabiedrība Vasaras iesaukumam brīvprātīgi pieteikušies 782 Latvijas pilsoņi

Trešdien noslēdzās pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta 2025.gada jūlija iesaukumam, kuram brīvprātīgi pieteicās 782 Latvijas pilsoņi, informēja Aizsardzības ministrija.

Sabiedrība Atklāta jaunā LU klīnisko studiju bāze Stradiņa slimnīcā

Ēkas rekonstrukcijā investēti vairāk nekā 2 miljoni euro.

Pasaule Lielbritānija par korupciju nosaka sankcijas Lembergam un viņa meitai Līgai

Lielbritānija ceturtdien noteikusi sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, kurus varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa meita Līga.

Sabiedrība Piektdien daudzviet Latvijā uzsnigs

Piektdien lielā Latvijas daļā gaidāms sniegs, pārsvarā tas būs neliels, vietām īslaicīgi snigs stiprāk, prognozē sinoptiķi.