Atklāts, kuros sociālajos tīklos latvieši saņem visvairāk negatīvus komentārus

Visvairāk negatīvos komentārus internetā saņem jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem - tos saņem vairāk nekā puse jeb 54%.

Pētījumā noskaidrots, ka visbiežāk negatīvie komentāri tiek saņemti par politisko pārliecību (49%), izskatu (47%), seksuālo orientāciju (40%) un nodarbošanos (30%). Pētījumā 56% sieviešu uzskata, ka visvairāk negatīvie komentāri tiek saņemti par izskatu, savukārt 54% vīriešu ir pārliecināti, ka visvairāk kritika tiek veltīta par politisko pārliecību.

Savukārt jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem novērojuši, ka negatīvie komentāri visvairāk tiek saņemti par izskatu (61%), seksuālo orientāciju (52%), politisko pārliecību (51%) un reliģisko pārliecību (30%).

Kā atklāts pētījumā, iedzīvotāji visbiežāk sastopas ar negatīviem komentāriem sociālajos tīklos "Facebook" - 76%, "YouTube" - 29% un "Instagram" - 28%. Salīdzinājumā 77% jaunieši ar negatīviem komentāriem saskaras "Facebook". "YouTube" ar negatīviem komentāriem saskaras 40% jauniešu un "Instagram" - 47%. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka negatīvo komentāru skaits internetā pēdējā gada laikā ir pieaudzis, turklāt 56% jaunieši vairāk nekā 47% iedzīvotāji kopumā ir novērojuši šādu tendenci.

Sociālajā kampaņā "#sekosev", kuras mērķis ir motivēt un iedrošināt jauniešus sekot saviem mērķiem un idejām, neskatoties uz negatīvajiem komentāriem, ar savu pieredzi dalīsies arī vairāki viedokļu līderi, kuri ir piedzīvojuši un piedzīvo līdzīgas situācijas - Jānis Krīvēns jeb "@Krivenchy", Beāte Bērziņa jeb "@betabeidz", Samanta Tīna, Indra Salceviča un Arstarulsmirus.

Kā atzīst sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, mūsdienu digitālā vide fundamentāli neko nav mainījusi, jo arī iepriekš vēsturiski ir notikusi aprunāšana un kritizēšana.

"Manuprāt, lielākā problēma, kas valda šodien, ir aprunāšana un kritizēšana ārpus konteksta. Iepriekš - pirms interneta ērā - faktiski neaprunāja nepazīstamus cilvēkus. Vai arī, ja aprunāja, tad svešiniekiem bija vienalga, jo viņi nekad par to neuzzināja. Taču šobrīd daudzi kritizētāji var ērti uzbrukt ikvienam un darīt to anonīmi, vispār neko vairāk par konkrēto cilvēku nezinot. Turklāt cilvēkiem patīk sodīt citus - šajā gadījumā asi komentējot par kaut kādu normu pārkāpšanu. Jautājums, protams, cik šis sods jeb komentārs ir relevants," viņš atklāja.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs Artūrs Miksons uzsvēra, ka negatīvo komentāru stāstā ir divas puses - komentāra saņēmējs un teicējs jeb rakstītājs. "Komentētāja izteiktā kritika kādam cilvēkam bieži vien nav par šo cilvēku, kuru viņš kritizē. Tā ir varas pozīcijas demonstrēšana, pašapliecināšanās, jo bieži vien šie kritizētāji ir nesaprasti un neatbalstīti savā tuvinieku pulkā, ģimenēs. Tas nozīmē, ka trigeris jeb kairinātājs, kādēļ šis cilvēks izsaka vai raksta negatīvu komentāru, slēpjas kaut kur citur un negatīvais komentārs ir tikai tā ārējā izpausme," norādīja mediķis.

"Tele2" komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka mobilais internets paver plašas iespējas sevi realizēt, mācīties, strādāt un komunicēt. Vienlaikus interneta vidē cilvēki nekautrējas izteikt savu negatīvo un bieži vien arī nepamatoto viedokli par citiem.

"Dažkārt šis negatīvo komentāru slogs var būt tik liels, ka atmetam savus sapņus vai cerības tikai tamdēļ, ka domājam "ko par mums padomās". Mēs vēlamies ar pozitīviem stāstiem iedrošināt jauniešus šos negatīvos komentārus ignorēt vai arī izmantot kā motivāciju turpināt un censties vēl vairāk. Tieši tādēļ kampaņas vadmotīvs ir - seko sev, nevis komentāriem," viņš stāstīja.

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju, īpaši jauniešu, attieksmi pret komentāriem internetā, mobilo sakaru operators "Tele2" veica pētījumu sadarbībā ar "BERG Research" šī gada jūlijā, un tajā piedalījās 509 respondenti. Pētījums veikts "Tele2" sociālās kampaņas "#sekosev" laikā, kas ilgs līdz septembrim un kurā uzņēmums ar pozitīviem stāstiem iedrošinās jauniešus negatīvos komentārus internetā ignorēt vai arī izmantot kā motivāciju turpināt savus mērķus.

Jau vēstīts, ka "Tele2" pagājušajā gadā strādāja ar 136,669 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 2% un bija 31,519 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. "Tele2" vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas "Tele2 Sverige Aktiebolag".