Stājies spēkā tiesas nolēmums, kas par prettiesisku atzīst rīcību pret pilotu

Augstākās tiesas Senāts otrdien, 17.jūnijā, atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas nolēmumu, līdz ar to stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2024.gada 25.oktobra spriedums.

Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA) aģentūrai LETA norāda, ka Senāts savā lēmumā nepārprotami norāda, ka tiesības atteikties no darba naktī attiecas uz ikvienu darbinieku Latvijā, tostarp gaisa kuģu apkalpes darbiniekiem.

Tādējādi tiek noraidīta "airBaltic" līdz šim paustā pozīcija, ka šīs normas uz pilotiem neattiecas. Tiesa arī konstatē, ka lidsabierība "airBaltic" ir pārkāpusi Darba likumu, nepamatoti liedzot darbiniekiem ar bērniem līdz trīs gadu vecumam izmantot vasaras atvaļinājumu, kā arī nepamatoti uzsākusi disciplinārlietu pret darbinieku, kurš bija ziņojis par iespējamiem drošības riskiem.

LAA uzsver, ka šis lēmums ir būtisks ne tikai konkrētajam darbiniekam, bet visai Latvijas aviācijas un transporta nozarei. Darbinieki, kuriem pēdējo divu gadu laikā tika liegts izmantot viņiem likumā noteiktās vecāku tiesības vai tika uzspiests darbs naktīs bez piekrišanas un atteikuma iespējām, tagad var prasīt kompensāciju par šiem pārkāpumiem.

LAA jau iepriekš vairākkārt vērsusies pie "airBaltic" padomes, brīdinot, ka uzņēmuma vadība apzināti ignorē Darba likuma normas. Kā norāda LAA, tagad arī tiesa apstiprina, ka uzņēmumā veidojusies darba vide, kurā darbinieki tiek sodīti pat par drošības jautājumu aktualizēšanu, kas ir ne tikai ētiski nepieņemami, bet arī riskanti no aviācijas drošības viedokļa. Arodbiedrība uzskata, ka šāda vadības rīcība nav pārpratums, bet gan apzināta stratēģija, lai izvairītos no likumā noteikto garantiju piemērošanas.

LAA aicina "airBaltic" padomi nekavējoties izvērtēt atbildīgo personāla un operatīvās vadības pārstāvju rīcību un tās ietekmi uz uzņēmuma reputāciju un finanšu izlietojumu.

Jau vēstīts, ka šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" koncerns strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Taču 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamas akcijas, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šīs konvertējamās akcijas tiks konvertētas parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.