Latvijā bankas pērn klientiem novērsa 12,152 miljonu eiro izkrāpšanu

Viņš arī atgādināja, ka 2024.gadā četru lielāko banku klientiem tika izkrāpti kopumā 15,53 miljoni eiro.

Pelcis stāstīja, ka finanšu nozare strādā, lai identificētu krāpniecības gadījumus un pasargātu klientus no krāpšanas, un redzams, ka pēdējos gados pieaug novērsto krāpšanas gadījumu skaits. Piemēram, 2024.gadā novērstas krāpšanas 12,152 miljonu eiro apmērā, kamēr 2023.gadā tie bija 9,218 miljoni eiro, bet 2022.gadā - 5,607 miljoni eiro.

FNA pārstāvis arī uzsvēra, ka Latvija nav unikāls gadījums, jo šādas krāpšanas redzamas visā pasaulē. Arī Lietuvā un Igaunijā tendences ir ļoti līdzīgas.

Pelcis stāstīja, ka kopumā dominē telefonkrāpšana un investīciju krāpšana. "To skaits dramatiski pieaug, bet arī industrija spēja novērst vai vismaz identificēt krāpniecību būtiski pieaug," viņš teica.

FNA dati liecina, ka pērn īstenoti 5220 telefonkrāpšanas gadījumi, kas ir par 66,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet novērsts 5161 telefonkrāpšanas gadījums, kas ir par 1,9% mazāk. Savukārt investīciju krāpšanā īstenoti 2914 gadījumi, kas ir par 20,6% mazāk, bet novērsto gadījumu skaits pieaudzis par 41,7% - līdz 10 878 gadījumiem.

FNA pārstāvis stāstīja, ka uz krāpniekiem uzķeras ļoti dažādas sociālās grupas, turklāt katram indivīdam ir savs vājais punkts un krāpnieki to ļoti labi zina.

Tostarp Pelcis skaidroja, ka seniori visbiežāk uzķeras uz krāpnieciskiem zvaniem, kuros krāpnieki uzdodas par valsts iestāžu pārstāvjiem. Tāpat seniori mēdz iekļūt romantiskās krāpšanas slazdos, meklējot socializēšanās iespējas.

Savukārt jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 25 gadiem meklē ātras un vieglas peļņas iespējas un, neapzinoties, ka iesaistās noziedzīgās darbībās, kļūst par "naudas mūļiem".

Pelcis stāstīja, ka pēdējā laikā krāpnieki sāk uzrunāt arī mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Viņš skaidroja, ka MVU uzņēmumos bieži ir tikai daži darbinieki, turklāt informācijas drošības kontroles nav tādā līmenī kā lielākā uzņēmumā.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Oļegs Fiļatovs uzsvēra, ka krāpnieki bieži "spiež" uz bailēm un steigu. Tāpat krāpnieki mēģina sūtīt viltus apliecības, dažādus it kā lietas dokumentus.

Viņš aicināja cilvēkus vienmēr apdomāties šādās situācijās un uzsvēra, ka VP darbinieki nekad elektroniski nesūtītu šādus dokumentus.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" informācijas sistēmu drošības analītiķe Dana Ludviga stāstīja, ka pērn Latvijā bija vēsturiski augstākais kiberapdraudējuma līmenis.

Ludviga aicināja ikvienu domāt par aizsardzības mehānismiem savās viedierīcēs, piemēram, "Cert.lv" izstrādāto lietotni "DNS ugunsmūris", kas neļaus atvērt krāpnieciskas saites internetā.

Tāpat viņa aicināja iedzīvotājus būt proaktīviem un ziņot "Cert.lv" part krāpšanas mēģinājumiem.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro, kas ir par 22,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt 2023.gadā Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, tika izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022.gadā. Kopumā 2023.gadā īstenoti 7795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2022.gadā.

Vienlaikus 2023.gadā tika novērsti 13 537 krāpšanas gadījumi par kopumā 9,218 miljoniem eiro.

Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir "Swedbank", seko "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" filiāle Latvijā.