Valdība otrdien apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2025.-2027.gadam.
Plāns paredz ieviest Latvijai izteiktās starptautiskās rekomendācijas, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības direktīvas prasību ieviešanu Latvijas normatīvajā regulējumā.
Attiecībā uz prevenciju jaunajā plānā paredzēta sabiedrības un riska grupu izpratnes veicināšana, īpaši bērniem ārpusģimenes aprūpē, trešo valstu pilsoņiem un sociāli neaizsargātām personām.
Plāns arī paredz agrīnu cilvēku tirdzniecības atpazīšanu, tūlītēju atbalstu cietušajiem, pirmās saskarsmes institūciju apmācības un upuru atpazīšanas rīka izstrādi.
Attiecībā uz vainīgo saukšanu pie atbildības šis rīcības virziens koncentrējas uz pasākumiem, kas spēcina izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesvedības procesus cilvēku tirdzniecības lietās. Šajā pārskata periodā iekļauts pasākums direktīvas pielāgošanai Latvijas normatīvajā regulējumā.
Direktīva kriminalizē apzinātu cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu un nosaka stingrākus sodus, tostarp līdz desmit gadu ilgu ieslodzījumu smagos gadījumos. Daļa šo prasību jau ir iekļautas Krimināllikumā, taču daļa līdz 2026.gada jūlijam būs jāievieš Latvijas normatīvajā regulējumā.
Plāna īstenošana paredzēta valsts budžetā, bet atsevišķiem pasākumiem, piemēram, upuru atpazīšanas rīka ieviešanai un prakses izspēlēm darba ekspluatācijas jomā plānots piesaistīt papildu finansējumu 101 898 eiro apmērā no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda un Eiropas Sociālā fonda.
Jau ziņots, ka patlaban Latvija cilvēku tirdzniecības kontekstā atrodas pārmaiņu posmā - ja iepriekš Latvija bija galvenokārt zināma kā izcelsmes valsts, jo nereti Latvijas valstspiederīgie tika pakļauti ekspluatācijai ārvalstīs, tad pašlaik Latvija ir gan izcelsmes, gan mērķa, gan tranzīta valsts, kā arī valsts, kurā tiek ekspluatēti pašu iedzīvotāji.
Kā pauž IeM, šī iemesla dēļ stratēģiska politikas plānošana prasa īstenot daudzveidīgus pasākumus, kas aptver vairākus virzienus. Šī pieeja būtiski atšķiras no valstīm, kuras galvenokārt ir mērķa valstis vai kurām raksturīga tikai izcelsmes valsts loma.
Šajā pārejas periodā daudzas ierastās prakses un sistēmas, piemēram, pieeja riskam pakļautajām grupām un vidēm, cietušo identificēšana un novirzīšana, kā arī darbs ar cietušajiem, ir jāmaina vai jāpielāgo. Tāpat rodas nepieciešamība pēc jauniem pakalpojumiem - piemēram, tulka nepieejamība var būtiski ietekmēt darbu ar cietušo un samazināt palīdzības iespējas. Līdz ar to cilvēku tirdzniecības apkarošanas kontekstā būtiski paplašinās gan iesaistīto sadarbības iestāžu loks, gan risināmo jautājumu spektrs, norādījusi IeM.
Kopš 2016.gada Latvijā ir identificēti 303 cilvēku tirdzniecības upuri. No tiem 213 ir Latvijas valstspiederīgie, bet 90 - trešo valstu pilsoņi. Identificētie upuri ir tikuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri