Rakstnieks Kļavis neizslēdz iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu

Viņš norādīja, ka process ir sācis un, iespējams, ka šī ir situācija, kurā ir "jāiet līdz galam". Viņš sacīja, ka ir iziets viens raunds un varbūt tiks iziets arī otrs. Rakstnieks pauda gandarījumu, ka konkursa nolikuma jautājumam ir pievērsta uzmanība.

"Daudzi man zināmi cilvēki ir neapmierināti ar to, kas notiek VKKF Literatūras nozarē, kā tiek izvēlēti ekspertu komisijas locekļi. Nezinu, kāpēc tie, kuri ir neapmierināti, klusē, vai man vienam par to ir jācīnās?!," retoriski jautāja Kļavis.

Pēc viņa paustā, ir pārsteidzošs fakts, ka VKKF direktors Edgars Vērpe ieņem šo amatu divdesmit gadus. Kļavja ieskatā, tas bremzē attīstību. Tāpat būtu jāpārstrādā arī konkursa nolikums, kas izstrādāts pirms 18 gadiem. Rakstnieks uzsvēra, ka patlaban ir pilnīgi cita situācija kā literatūrā, tā dzīvē un valstī.

Jau ziņots, ka Kļavis tiesas ceļā mēģināja panākt izmaiņas VKKF projektu konkursa nolikumā.

Kā iepriekš informēja autors, VKKF lēma atteikt finansējumu literatūras projektu konkursā, jo rakstnieka projekta ideja "nav bijusi pārliecinoša". Atteikums pamatots ar konkursa nolikumā ietverto argumentāciju.

Kļavis akcentēja, ka, lai gan, piedaloties VKKF konkursos, reizēm finansējums ir piešķirts, bet reizēm - nē, līdz šim autoram nav nācies saskarties ar atteikumu "nepārliecinošas idejas" dēļ.

"Kas ir "pārliecinoša projekta ideja"?! Ar šo punktu faktiski var "izravēt" pilnīgi visu un jebko. Nepatīk autors? "Ideja nepārliecinoša". Komisijas loceklis nav iedziļinājies projekta problemātikā? "Nepārliecina ideja"," klāstīja rakstnieks.

Viņš uzskata, ka pēc būtības VKKF projektu konkursi ir valsts iepirkumi, kur par nodokļu maksātāju naudu iepērk intelektuālo produktu. Tomēr atšķirība, viņaprāt, ir tāda, ka iepirkumos ir noteikta stingra atlases kārtība un rezultātu pārsūdzēšanas procedūra, bet VKKF projektu konkursos tādas neesot.

Kļavis uzsvēra, ka tiesas ceļā viņš mēģinās panākt to, lai tiek mainīts nolikums. Sākotnēji bijusi vēlme panākt konkursa rezultāta atcelšanu, tomēr, tā kā konkurss ir noslēdzies un finansējums ir sadalīts, to nevarēja īstenot. Tāpēc mērķis tagad esot apstrīdēt konkursa tiesiskumu.

Pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai autors norāda, ka viņam ir radušās pamatotas šaubas un bažas par to, ka visi viņa nākotnē iesniegti pieteikumi konkursiem no VKKF puses tiks noraidīti, pamatojoties uz VKKF kultūras projektu konkursu nolikuma punktu par "pārliecinošu projekta ideju".

Pieteikumā tiesai rakstnieks lūdza atzīt par prettiesisku VKKF 30.maija lēmumu par VKKF projektu konkursa rezultātiem, uzlikt par pienākumu no VKKF kultūras projektu konkursu nolikuma izslēgt punktu "pārliecinoša projekta ideja", bet, ja tas nav iespējams, izstrādāt jaunu konkursa nolikumu. Tāpat rakstnieks lūdz uzlikt par pienākumu VKKF iesniegt tiesā rakstveida skaidrojumu vērtēšanas kritērijam "pārliecinoša projekta ideja".

Savukārt VKKF direktora vietniece Linda Karlina norādīja, ka VKKF, izvērtējot projektu konkursos iesniegtos projektu pieteikumus, rīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem - VKKF likumam, Ministru kabineta apstiprinātajam VKKF nolikumam un attiecīgā projektu konkursa nolikumam.

Karlina uzsvēra, ka Kļavja projekta pieteikums kopā ar citiem konkursā iesniegtajiem pieteikumiem tika izvērtēts 2022.gada otrajā kultūras projektu konkursā literatūras nozarē. Kopā šajā konkursā tika saņemti 139 projektu pieteikumi, bet kopējais finansējuma pieprasījums bija 522 944 eiro. Konkursā tika atbalstīti tika 78 projekti, kopā tiem piešķirot finansējumu 219 635 eiro.

Viņa skaidroja, ka VKKF nolikumā ir noteikti projektu vērtēšanas kvalitatīvie kritēriji, un viens no projekta kvalitātes kritērijiem ir "pārliecinoša projekta ideja". Pēc Karlinas paustā, nolikums paredz, ka nozares ekspertu komisija, kuras sastāvā ir septiņi attiecīgās kultūras nozares speciālisti, izvērtējot katru iesniegto projekta pieteikumu, sniedz atzinumu VKKF padomei par līdzekļu piešķiršanu, kas atspoguļojas arī ekspertu komisiju protokolos, un finansējuma atteikuma gadījumā tiek norādīts atteikuma iemesls.

VKKF direktora vietniece akcentēja, ka konkrētajā gadījumā projekta pieteicējam lēmumā tika norādīts - iesniegto projektu konkursa kārtībā izvērtēja VKKF Literatūras nozares ekspertu komisija atbilstoši VKKF darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī VKKF kultūras projektu konkursa nolikumam, ņemot vērā tajā noteiktos vērtēšanas kritērijus, un atzina, ka nepārliecina projekta ideja. Pie šāda atzinuma ekspertu komisija nonāca, izvērtējot konkursā iesniegto pieteikumu un atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem pieteikumam papildus pievienoto iesāktā darba fragmentu.

Karlina atzīmēja, ka saskaņā ar VKKF nolikumu fonda padomes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā, un šis nav pirmais gadījums, kad kāds no pieteicējiem šīs tiesības ir izmantojis. Līdzšinējie tiesas spriedumi bijuši labvēlīgi VKKF un pieteicēju prasījumi ir tikuši noraidīti.

Viņa norādīja, ka VKKF projektu konkursos Kļavis piedalās kopš 2000.gada un regulāri saņēmis radošās darba stipendijas vairāku romānu un stāstu krājumu sarakstīšanai, kā arī saņem mūža stipendiju par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā.

Viens no mūža stipendiju pretendentu pieteicējiem ir Latvijas Radošo savienību padome, kas pretendentus izvēlas sadarbībā ar padomes biedriem - profesionālām radošām savienībām.

Tiesības pieteikt pretendentus mūža stipendiju saņemšanai ir Kultūras ministrijai, tās iestādēm un kapitālsabiedrībām, Latvijas Radošo savienību padomei un Latvijas Pašvaldību savienībai.