Daimler lietā apsūdzētajiem piedāvā iemaksāt valsts budžetā pusotru miljonu eiro

Pirms kāda laika apsūdzēto advokāti ierosinājuši prokuroram slēgt vienošanos par sodu.

Līdz šim apsūdzētie vainu inkriminētajās apsūdzībās nebija atzinuši. Likums paredz, ka vienošanās slēgšana iztiesāšanas procesā pieļaujama, ja apsūdzētais piekrīt inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un juridiskajai kvalifikācijai un atzīst savu vainu pilnībā.

Izvērtējot piedāvājumu prokurors secinājis, ka vienošanās slēgšana ir iespējama, ja apsūdzētie samaksās valsts budžetā aptuveni pusotru miljonu eiro. Tā būtu daļa no summas, ko veido lietā figurējušie kukuļi un legalizētie noziedzīgi iegūtie līdzekļi.

Šāda summa noteikta, jo, pirmkārt, iztiesāšanas laikā konstatēts, ka par daļu apsūdzību iepriekš bija noslēdzies tiesas process Vācijā, tāpēc Latvijā par to otrreiz nevar tiesāt un piedzīt attiecīgās summas.

Otrkārt, arī tiesiskais regulējums neļauj pieprasīt daļu no kukuļu summām, kas saņemtas laikā līdz 2005.gada 1.oktobrim.

Tagad lietā nākamā sēde nozīmēta 31.janvārī. Ja līdz šim datumam apsūdzētie būs izpildījuši minēto nosacījumu, tad prokurors ierosinās slēgt vienošanos ar apsūdzētajiem un tās parakstīšanas gadījumā iesniegs tiesai to apstiprināšanai Rīgas pilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdušies bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un kādreizējais SIA "Rīgas satiksme" (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis, cits Bojāra tā laika padomnieks, uzņēmējs Armands Zeihmanis un viņa sieva Vita Zeihmane, Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktors Raimonds Krastiņš, kā arī Agris Koroševskis un uzņēmējs Sergejs Zambers.

Lietā apsūdzības celtas par kukuļošanas noziegumiem un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra lietu tiesai nodeva 2013.gada vasaras sākumā, apstiprinot, ka saskaņā ar apsūdzību nodošanai amatpersonām kukuļos saņemti vairāk nekā pieci miljoni eiro. Viens no apsūdzētajiem varētu būt piesavinājis gandrīz miljonu eiro, kas kā kukulis bijis paredzēts nodošanai tālāk citai valsts amatpersonai.

"Daimler" kukuļošanas lieta ir viens no apjomīgākajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem tā pastāvēšanas vēsturē. Saistībā ar KNAB atklātajiem noziegumiem tika sākti kriminālprocesi arī vairākās ārvalstīs.

Toreiz Latvijas gadījumā kriminālprocess tika sākts uz aizdomu pamata par to, ka autoražotāja "Daimler" meitasuzņēmuma "Evo Bus" amatpersonas laikā no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 "Mercedes Benz" autobusu iegādes nodrošināšanu, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstinājušas iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguvušas līdzekļus kukuļu došanai valsts amatpersonām.