• Bārbala,
  • Līksma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Māsu asociācija: izskatās, ka virzāmies uz maksas veselības aprūpi

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
VS.LV 16:20, 08.02.2023


Šobrīd izskatās, ka virzāmies uz maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, komentējot valdībā atbalstīto papildu finansējumu veselības nozarei 85,8 miljonu apmērā, aģentūrai sacīja Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.


Ilustratīvs foto.

Saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. - 2027.gadam, valsts budžetā 2023.gadam Veselības ministrijas pamatfunkcijām ir papildus jāpiešķir vismaz 306 miljoni eiro. Raiska uzsvēra, ka 85,8 miljoni eiro ir vien piektā daļa no noteiktās summas, un tas ir ļoti nenopietni, jo pie situācijas kāda šobrīd ir valstī un inflācijas finansējums ir nepietiekams.

Asociācijas prezidente arī atzīmēja, ka nepietiekamais finansējums ietekmēs arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā rezultātā izskatās, ka "virzāmies uz maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu". Viņa minēja, ka jau Covid-19 pandēmijas laikā pacientiem ar hroniskām saslimšanām nebija pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, un šobrīd, kad nozare netiek pietiekoši finansēta, valsts cīnīsies ar ļoti nopietnām sekām. Jau šobrīd māsas izjūt šo nepieciešamā finansējuma trūkumu hronisko pacientu aprūpei.

"Mūsu iedzīvotāji strauji noveco, un principā aprūpes aspekts skar tiešākajā nozīmē mūsu māsas un atbalsta personas. Ja mūs finansiāli neatbalstīs, cilvēki dosies prom no nozares. Protams, līdz kaut kādam brīdim mēs noturēsimies, bet personāls izdeg no spriedzes un stresa. No stresa viņiem jādomā kā izdzīvot, kā samaksāt rēķinus. Ja agrāk runājām, ka mums nākas strādāt, lai eksistētu nevis, lai dzīvotu, tad tagad es nezinu, vai sanāks pat eksistēt," pauda Raiska.

Kā vēstīts, valdības atbalstītajā šī gada budžeta projektā veselības nozarei plānoti 1,6 miljardi eiro un prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

VM norāda, ka ar veselības aprūpes nozarei 2023.gadā plānotajiem papildus 85,8 miljonus eiro būs iespējams vien daļēji risināt nozares problēmas un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Finansējums tiks novirzīts tādu prioritāšu īstenošanai kā onkoloģijai, bērniem un atalgojumam.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) gan ir pārliecinātas, ka valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2023.gadam paredz pasliktināt veselības aprūpe kvalitāti.

LVSADA atgādina, ka kvalitatīvas veselības aprūpes savlaicīga un vienlīdzīga pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums gan valsts drošībai un izaugsmei, gan nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā to paredz Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam. Lai sasniegtu plānā izvirzītos mērķus sabiedrības veselībā, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. - 2027.gadam, valsts budžetā 2023.gadam Veselības ministrijas pamatfunkcijām ir papildus jāpiešķir vismaz 306 miljoni eiro, uzsver arodbiedrība.

LVSADA norāda, ka valdības izdevumi 2023.gadā būšot par aptuveni diviem miljardiem eiro lielāki nekā pērn, un no šiem "diviem miljardiem 306 miljoni ir mazāk par sesto daļu". Tomēr valdība gan plāno piešķirt veselības aprūpei tikai 86 miljonus eiro. Arodbiedrība atzīst, ka šāds scenārijs pamatnostādnēs ir paredzēts un novērtēts, dokumentā skaidrojot, ka to neievērošanas gadījumā veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte pasliktināsies.

Arī LĀB prezidente Ilze Aizsilniece atzīmēja, ka ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma - slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu - pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Viņas vērtējumā šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pāreju uz maksas medicīnu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Īrijas mākslinieki aicina boikotēt Eirovīziju Izraēlas dalības dēļ

Vairāki simti Īrijas mākslinieku pirmdien aicināja šīs valsts pārstāvi Eirovīzijas dziesmu konkursā būt "vēstures pareizajā pusē" un boikotēt šo konkursu tāpēc, ka tajā piedalās Izraēla.

Kultūra Siliņa: Filmu nozare var paļauties, ka finansēšanas noteikumi šogad nemainīsies

Filmu nozare var paļauties, ka finansēšanas noteikumi šogad nemainīsies, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Kultūra Drosmīgā māksliniece Amanda pārstāv Latviju Venēcijā (+VIDEO)

Ziemele pārvērš paviljona interjeru par dzīvu organismu.

Kultūra Marķīza de Sada lomā iejutīsies Ināra Sluсka (+VIDEO)

Pēdējos gadus bēdīgi slavenais izvirtulis pavadīja psihiatriskajā klīnikā.

Lasiet arī

Veselība Abu Meri apšauba «Rīgas Dzemdību nama» atbilstību mūsdienu prasībām

Veselības ministrija (VM) ir vērsusies pie Rīgas pašvaldības, aicinot pašvaldību būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā un apšaubot "Rīgas Dzemdību nama" atbilstību mūsdienu prasībām.

Sabiedrība Paliatīvās aprūpes pakalpojumus pacienti varēs saņemt dzīvesvietā

Valdība otrdien, 20.februārī, apstiprināja Paliatīvās aprūpes noteikumus, kas nosaka kārtību paliatīvās aprūpes organizēšanai, saņemšanai un finansēšanai, lai nodrošinātu jauna pakalpojuma - paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā ieviešanu.

Veselība Kā turpmāk finansēs veselības aprūpi? Uzzināsim pēc gada

Deputāti lēma nevirzīt izskatīšanai parlamentā iepriekš no 13.Saeimas pārņemto likuma projektu, ar kuru bija plānots ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Sabiedrība Iedzīvotāji kā svarīgākās problēmas valstī izceļ inflāciju un veselības aprūpi

Gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju par svarīgāko problēmu valstī uzskata cenu pieaugumu, inflāciju un dzīves dārdzību, liecina "Eirobarometra" 2023.gada rudens aptauja.