Eksperts ziņo, kā neapmaldīties, staigājot nepazīstamās Latvijas vietās (+VIDEO)

Vasarā ir jāiet ekspedīcijās mežos, purvos, pļavās, kalnos un lejās. Ir jāiet dabā! Tomēr jāatceras, ka iespēja apmaldīties pastāv pat tad, ja maršruts ticis rūpīgi saplānots. Kā rīkoties šādās situācijās? Un vai no tām iespējams izvairīties?

Arvien vairāk cilvēku, ejot dabā, izmanto tehnoloģijas - karšu lietotnes, GPS un viedpulksteņus. Tomēr, kā uzsver profesionāli dabā gājēji, tehnoloģijām jādarbojas roku rokā ar pamatprasmēm - tikai tad iespējams justies droši jebkurā situācijā.

"Sagatavošanās sākas jau mājās - izpētot maršrutu, atzīmējot potenciāli mulsinošas vietas un laikus domājot par rezerves variantiem. Nepazīstamā vidē noderīgākās lietas ir laba karte un kompass, taču tie būs tikai bezjēdzīgi priekšmeti, ja nezinām, kā tos lietot. Tāpat būtu vērts ceļā iegaumēt nozīmīgus orientierus - piemēram, lielākus krustojumus, upes, paugurus vai citas ainavas iezīmes. Dodoties pa jaunu, nepazīstamu maršrutu, ir vērts ik pa laikam atskatīties atpakaļ - tas palīdz iegaumēt takas vizuālo izskatu no pretējā skatupunkta. Mēs bieži vien neatceramies, kā izskatās ceļš, pa kuru atnācām, jo visu laiku skatāmies tikai uz priekšu. Taču, ejot atpakaļ, ainava var šķist pavisam citāda. Šāda apzināta pievēršanās apkārtnei var būt ļoti noderīga, ja nākas meklēt ceļu atpakaļ un atgūt orientēšanos," skaidro dabā iešanas eksperts Māris Resnis.

Ja izmanto viedpulksteni, ir vērts aktivizēt funkcijas, kas palīdz atgriezties pa iepriekšējo maršrutu, piemēram, route back, kas ļauj atgriezties sākumpunktā pa to pašu ceļu, pat ja nav pieejams mobilais tīkls vai internets.

"Apmaldoties visbiežāk uznāk stress, un tieši šī iekšējā panika ir jāsavalda pirmā. Ieteicams pieturēties pie vienkārša principa - apstājies, ieelpo, izvērtē situāciju un tikai tad rīkojies tālāk. Apkārtne nemainās - mežs ir tas pats, kalni nepazūd, mainās tikai cilvēka uztvere un spēja domāt racionāli. Ja izdodas nomierināties, atcerēties pēdējos orientierus un salīdzināt tos ar karti, iespējams no jauna noteikt savu atrašanās vietu," komentē eksperts.

Ja telefons nespēj pieslēgties tīklam, noderīgi sameklēt augstāku vai atklātāku vietu, kur signāls varētu būt spēcīgāks. Kā papildu iespēju var izmantot arī saules virzienu vai pulksteņa ēnas, lai noteiktu pamata debespuses. Ja dodies ilgākā pārgājienā, svarīgi, lai esi rūpīgi pārdomājis arī pārtikas un ūdens krājumus - drošība sākas ar labu sagatavošanos.

Viedpulkstenis - palīgs ceļā pa nepazīstamu teritoriju

Lielākā daļa cilvēku viedpulksteņus uztver kā ierīces sportošanai vai ikdienas fiziskās aktivitātes mērīšanai, taču tie var būt arī svarīgs drošības rīks, dodoties pārgājienos nezināmā vidē. Latvijas eksperts Mikus Tillers norāda: viedpulksteņi ir aprīkoti ar precīzu divu frekvenču GNSS sistēmu, kas darbojas arī vietās, kur tradicionālais GPS mēdz pazust - piemēram, blīvi apaugušos mežos vai starp augstiem objektiem.

Jaunākās paaudzes pulksteņos pieejamas arī reljefa kartes un iespēja sekot maršrutam bez interneta savienojuma, kas ļauj pārvietoties droši un pārliecinoši arī bez tiešsaistes. Lietotājs var iezīmēt konkrētus punktus, sekot kustībai reāllaikā un atgriezties sākumpunktā ar palīdzību no route back funkcijas - pat tad, ja savienojums ar internetu bijis pārtraukts visa pārgājiena laikā.

Orientēšanās dabā nav jāuztver kā izaicinājums tikai pieredzējušajiem - ar nelielu sagatavošanos, pacietību un uzticēšanos sev ikviens var izbaudīt pārgājienus droši un bez stresa. Un - jo pārliecinātāki jūtamies par savu spēju atrast ceļu, jo brīvāk varam pievērsties svarīgākajam - neaizmirstamam piedzīvojumam dabā.