Viņš norāda, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores Ievas Jāgeres plašsaziņas līdzekļos paustais viedoklis, ka drīzumā Latvija tūrisma nozarē varētu sasniegt 2019.gada līmeni, ir maldinošs un nepatiess.
Kalniņš uzsvēra, ka LIAA vadība sabiedrībai cenšas radīt iespaidu, ka tūrisma nozare ir veiksmīgi atguvusies un viss notiek pēc plāna, tomēr nozares uzņēmēji šos "panākumus" nejūt, jo viesnīcas turpina cīnīties ar zemāku noslodzi, restorāni - ar samazinātu klientu plūsmu.
Asociācijas vadītājs, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, norāda, ka šogad pirmajos piecos mēnešos ārvalstu tūristu skaits Latvijā ir par 96 000 mazāks nekā 2019.gadā.
"Tas nozīmē, ka patlaban atrodamies tikai 85% līmenī no pirmspandēmijas apjoma. Tā nav atgriešanās, tā ir atpalicība," piebilst Kalniņš.
Viņš uzsver, ka šī nav īslaicīga parādība, jo kopš Covid-19 pandēmijas Latvija stabili ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās, un šī pozīcija neesot mainījusies.
Pēc viņa teiktā, citas valstis atkopjas daudz straujāk, tomēr tūrisma nozare Latvijā lepojas ar ikgadēju dažu procentu pieaugumu, nesalīdzinot sevi ar konkurentiem. Viņaprāt, pieaugums neko nenozīmē, ja Latvija joprojām ir pēdējā Eiropā.
Kalniņš skaidroja, ka iepriekš Latvijā būtisku tūristu daļu veidoja apmeklētāji no Krievijas un Baltkrievijas, tomēr patlaban šo segmentu vairs nav. Viņaprāt, problēma ir tajā, ka šie apmēri nav aizvietoti ar jauniem tirgiem, kā tiek publiski minēts no LIAA puses.
Viņš informēja, ka salīdzinājumā ar 2019.gadu tūristu skaits Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas ir samazinājies par 120 000 tūristiem, tikmēr no Lietuvas tūristu skaits ir palielinājies par 15 000, no Igaunijas - par 3000, bet no Vācijas samazinājies par 20 000.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija joprojām nav atjaunojusi regulāro prāmju satiksmi ar Skandināvijas valstīm, kas būtiski ietekmē tūristu plūsmas no Zviedrijas, Somijas un citiem ziemeļu tirgiem.
Asociācijas vadītājs uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas, kā arī Viļņa tuvojas. "Tieši šobrīd būtu jāpalielina valsts investīcijas tūrisma mārketingā. Taču 2025.gadā tūrisma mārketinga budžets ir samazināts par aptuveni 500 000 eiro," pauda Kalniņš, vienlaikus piebilstot, ka mārketinga budžets Latvijā jau pagājušajā gadā bija trīs līdz četras reizes mazāks nekā Lietuvai un Igaunijai.
Tādējādi LVRA aicina LIAA vadību, Ekonomikas ministriju (EM) un visas iesaistītās amatpersonas pārtraukt izvairīšanos no atbildības un nekavējoties sākt reālu, faktos balstītu rīcību tūrisma nozares atveseļošanai un attīstībai.
Viņš norāda, ka ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kas paredz mārketinga budžeta palielināšanu līdz konkurētspējīgam līmenim Baltijā, aktīvu un koordinētu mārketingu ārvalstu tirgos, īpaši Skandināvijā, Vācijā un citos prioritārajos segmentos, tūrisma infrastruktūras attīstību, tostarp regulāras prāmju satiksmes atjaunošanu ar Skandināvijas valstīm, kā arī ciešu dialogu un lēmumu pieņemšanu kopā ar nozares profesionāļiem un uzņēmējiem.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pirmdien, 6.augustā, LIAA direktore Ieva Jāgere sacīja, ka šogad Latvija tūristu skaita ziņā varētu sasniegt 2019.gada līmeni.
Viņa atzīmēja, ka patlaban ir mainījusies Latviju apmeklējošo viesu struktūra. Proti, iepriekš ap 30% no ārvalstu tūristu viesiem Latvijā bija tūristi no Krievijas un Baltkrievijas, taču šobrīd šo valstu tūristu skaits jau ir pilnībā aizstāts.
Pēc Jāgeres teiktā, Latviju kā galamērķi arvien vairāk izvēloties tūristi no Dānijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, kā arī tūristi no Lietuvas. Jāgere skaidroja, ka tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Latvijas piedāvājums tūristiem ir unikāls, kā arī ar to, ka ārvalstu tūristiem klimatisko apstākļu dēļ vasarās mazāk saistoši šķiet ierastākie galamērķi - Spānija, Itālija, Francija.
LETA jau ziņoja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,3% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 1,575 miljonus.
Savukārt salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku - 2019.gada attiecīgo periodu - Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits šogad pirmajos piecos mēnešos ir par 2,5% mazāks, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits ir par 15,4% mazāks, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 25,2%. Tajā pašā laikā viesu pavadīto nakšu skaits atpaliek no 2019.gada datiem par 12,5%, tostarp ārvalstu viesu - par 22,6%.
LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri