• Valdemārs,
  • Valdis,
  • Voldemārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Jauns alumīnija sakausējums var mainīt dzinējus uz visiem laikiem

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
VS.LV 10:15, 28.06.2024


Jaunais alumīnija sakausējums var izturēt ļoti augstu temperatūru, izturēt koroziju un uzlabot veiktspēju.



Lai automašīnu dzinēji izmantotu 100% ūdeņradi kā degvielu, tiem nepieciešams materiāls, kas spēj izturēt ārkārtīgi augstu temperatūru un ir ļoti izturīgs. Zinātnieki ir izveidojuši sarežģītu, koncentrētu alumīnija un niķeļa sakausējumu, kas atbilst šīm prasībām. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Materials Today, ziņo Popular Mechanics.

Globālās sasilšanas un siltumnīcefekta gāzu emisiju pieauguma apstākļos pasaulei ir nepieciešami jauni, tīri enerģijas avoti. Viens no vadošajiem kandidātiem šajā jomā ir ūdeņraža enerģija.

Degvielas elementu elektriskie transportlīdzekļi ražo tikai ūdens tvaikus un siltu gaisu. Taču uzņēmumi visā pasaulē vēlas radīt dzinējus, kas kā degvielu izmanto 100% ūdeņradi.

Lai gan ūdeņradis šķiet ideāls enerģijas avots, tam ir lielas problēmas, jo īpaši augstā degšanas temperatūra, kas svārstās no 600 līdz 1500 grādiem pēc Celsija. Tas nozīmē, ka jebkurai ūdeņraža dzinēja sastāvdaļai jāspēj izturēt tik augstu temperatūru un jābūt izturīgai pret koroziju.

Pētījuma autori uzskata, ka radītais jaunais alumīnija un niķeļa sakausējums kļūs par nākotnes ūdeņraža dzinēju galveno sastāvdaļu. Jauno komplekso koncentrēto sakausējumu sauc par AlCrTiVNi5.

Pēc zinātnieku domām, neviens iepriekšējais sakausējums ūdeņraža dzinēju metāla pārklājumu sastāvā nespēja izturēt 100% ūdeņraža sadegšanu un tika iznīcināts. Tāpēc autori pētīja daudz dažādu sakausējumu, lai izveidotu tādu, kam būtu lielāka izturība un izturība.

Izmantojot modelēšanu, zinātnieki apvienoja dažādus sakausējumus un beidzot nāca klajā ar AlCrTiVNi5. Lai gan simulācijas parādīja šī sakausējuma unikālās īpašības, reālās pasaules testēšana pierādīja, ka tas ir daudz pārāks par esošajiem sakausējumiem augstas temperatūras vidē.

Kā parādīja eksperiments, ja citi sakausējumi varēja izturēt maksimāli 24 stundas, tad AlCrTiVNi5 nesabruka un turpināja pastāvēt. Pēc zinātnieku domām, materiāls tika karsēts līdz 900 grādiem pēc Celsija 100 stundas un tas izdzīvoja.

Jau zināms, ka daži uzņēmumi gatavojas savās automašīnās ieviest ūdeņraža dzinējus, kuros līdz 2026. gadam būs 100% ūdeņradis bez piemaisījumiem. Tāpēc jaunais sakausējums vien nemainīs ūdeņraža enerģiju, taču tas būtiski uzlabos jauno dzinēju iespējas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Eiropas Kinoakadēmijas balvu saņem Zilbaloža «Straume»

Sestdien Lucernā, Šveicē, Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā labākās animācijas pilnmetrāžas filmas godalgu saņēma latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume".

Interesanti fakti Kā saklāt skaistu svētku galdu, pārlieku daudz netērējoties (+VIDEO)

Maksimālam efektam mēs iesakām izrotāt svētkiem visu mājokli.

Interesanti fakti Latvijas pilsonībā plāno uzņemt arī ķīnieti, afgāni un nepālieti

Valdība drīzumā lems par 57 cilvēku, tostarp, ķīnieša, afgāņa un nepālieša uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Interesanti fakti Rīgā sāks uzstādīt jaunas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes (FOTO)

Decembrī aptuveni 60 sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā sāks uzstādīt jaunas, vienotā dizaina pieturvietu nojumes.

Lasiet arī

Interesanti fakti Latvijas zinātnieki atgriezās no ekspedīcijas Svalbāras arhipelāga (+VIDEO)

Šobrīd LHEI aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlētos sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.

Interesanti fakti Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīha tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu, informē LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Interesanti fakti Kosmosa pētnieki no Ventspils veikuši svarīgu atklājumu (+VIDEO)

Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem.

Interesanti fakti Kaut kas neparasts notiek ar Zemes atmosfēras polārajiem virpuļiem

Dienvidu polārais virpulis var drīzumā sabrukt, kas var izraisīt pēkšņas un radikālas laikapstākļu izmaiņas.