ES dalībvalstīs kultūrai vidēji atvēl 0,5% no IKP, savukārt Latvijā ap 1%

Skaidrojot deputātiem, ko CSP pieskaita "Kultūras pakalpojumiem", viņš atzīmēja, ka valstīm ir sava specifiska klasifikācija, kuras mērķis ir sadalīt visus valdības izdevumus, ņemot vērā funkcijas vai mērķus, kam šie līdzekļi ir paredzēti.

Atbilstoši COFOG klasifikācijai funkcijai "Kultūras pakalpojumi" atbilst kultūras pakalpojumu sniegšana, kultūras lietu administrēšana, kultūras objektu uzraudzība un regulēšana. Tāpat klasifikācijai atbilstot kultūras pasākumu objektu, piemēram, bibliotēku, muzeju, teātru, zooloģisko un botānisko dārzu, darbība vai atbalsts, kultūras pasākumu producēšana, vadīšana vai atbalstīšana, kā arī dotācijas, aizdevumi vai subsīdijas, lai atbalstītu individuālus māksliniekus, rakstniekus, dizainerus, komponistus un citus mākslas jomā strādājošos vai organizācijas, kas nodarbojas ar kultūras aktivitāšu veicināšanu.

Abažūns pieļāva, ka var vērtēt, vai pie kultūras pieskaitīt valsts vai reģionālas nozīmes svinības un svētkus, kas paredzēti galvenokārt tūristu piesaistīšanai. Viņš arīdzan norādīja, ka galvenais datu avots ir Valsts kases pārskats, kurā jau iekļauts funkcionālais sadalījums.

CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors klāstīja, ka izdevumi kultūrai jeb kultūras funkcija nav tikai Kultūras ministrija (KM). Šai funkcijai tiek pieskaitītas klāt arī daļa valsts kapitālsabiedrību. Tāpat Abažūns uzsvēra, ka izdevumi kultūrai bijuši septiņām ministrijām, ieskaitot Aizsardzības un Veselības ministriju. Pēc CSP pārstāvja paustā, pārsvarā izdevumi saistīti ar dažādiem muzejiem, taču ir arī citi izdevumu posteņi, kas identificēti kā kultūras funkcija.

Abažūns norādīja, ka uz vispārējo valdības sektoru tiek pārkvalificēti arī kultūras nozares uzņēmumi. Kultūras izdevumos tiek ieskaitīta gan valsts vai pašvaldības dotācija, gan arī uzņēmuma paša ieņēmumi. Ja uzņēmumiem ir lēmumu pieņemšanas autonomija, tiek analizēts, vai pašu gūtie līdzekļi ir pietiekami, lai segtu vismaz 50% no savām izmaksām. Ja trīs gadu laikā iestāde pārsvarā finansēta no valsts vai pašvaldības puses, uzņēmums tiek pieskaitīts vai nu valsts vai pašvaldības apakšsektorā.

Pēc CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktora paustā, teorētiski, ja mainās uzņēmuma saimnieciskās darbības radītāji un pēc trīs gadiem tie uzlabojas, uzņēmumu var pārklasificēt un izņemt no kultūras klasifikācijas.

"Ja "pārceltie" uzņēmumi tiek pārcelti uz valdības sektori, tie faktiski kļūst par neatņemamu valdības sastāvdaļu. Tas nozīmē, ka uzņēmumi tiešā veidā ietekmē gan valdības budžeta deficītu, gan valdības parādu un visus pārējos rādītājus. Tas attiecas uz jebkuru uzņēmumu, uz jebkuru valdības funkciju, jo izvērtēšanas soli visiem ir vienādi," pauda Abažūns.

Atskatoties uz 2021.gada datiem, kultūrai ir iztērēti 347,1 miljons eiro. No šīs summas uz valsti ir attiecināmi 204,2 miljoni eiro, savukārt uz pašvaldībām - 170,9 miljoni eiro. Abažūns atzīmēja, ka šīs summas mēģina saskaitīt kopā, summa nesanāks 347,1 miljons eiro, jo tiek veidota konsolidācija. Teorētiski jābūt tā, ka katrs eiro tiek iztērēts tikai vienu reizi.

"Faktiski mēs varam interpretēt, ka 28 miljonus eiro valsts ir novirzījusi pašvaldībām. Konsolidāciju veic Valsts kase. Būtiski pievērst uzmanību, ka tiklīdz tiek runāts par valdības izdevumiem, tos nevar skaitīt matemātiski, jo notiek konsolidācija," sacīja CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone piekrita datiem, ka Latvijā kultūrai tiek atvēlēts 1% no IKP, taču raugoties uz šo skaitli naudas izteiksmē, tie ir 347,1 miljons eiro. Salīdzinoši Lietuva kultūras funkcijai atvēl 396,9 miljonus eiro, savukārt Igaunija - 273,8 miljonus eiro. Lietuvā ir vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā, savukārt Igaunijā - mazāk.

Viņa atzīmēja, ka statistika parāda kodus, kādus sistēmā ievada attiecīgais resors - ministrijas vai pašvaldības - pie katra konkrētā tēriņa. Pēc Vilsones paustā, skaitlis, kas tiek ievadīts un parādās statistikā, tiešā veidā ir atkarīgs no darbinieka, kas šo kodu ir piemērojis, līdz ar to pastāvot nepilnību iespējas.

Ar COFOG kodu "08.000" tiekot apzīmēta atpūta, kultūra un reliģija, taču šim kodam ir vairākas apakšsadaļas, piemēram, atpūtas un sporta pasākumi, apraides un izdevniecības pakalpojumi, reliģisko organizāciju un citu biedrību un nodibinājumu pakalpojumi, kā arī "pārējie, citur neklasificētie sporta, atpūtas, kultūras un reliģijas pakalpojumi". Savukārt ar kodu "08.2000" uzskaita "Kultūras funkciju", kas iekļauj bibliotēkas, muzejus un izstādes, kultūras centrus, namus, klubus, teātra izrādes un koncertdarbību, kā arī "pārējo citur neklasificēto kultūru". Vilsones ieskatā, kodos "var apmaldīties" un tas ir dabiski, ka kultūras funkcijā "ieklīst" arī citi izdevumi.

KM analizējusi arī 2021.gada atbalstu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, taču, KM valsts sekretāres ieskatā, arī šo datu uzskaitē ir "vieta uzlabojumiem". Viņa norādīja, ka dati, kas nāk no Valsts kases, tiek salīdzināti un novērsta dubultā uzskaite.

Vilsone norādīja, ka KM veica COFOG datu interpretāciju, atskaitot izdevumus, kuri neesot attiecināmi uz KM resoru un kultūras funkciju, un tad no kopējiem izdevumiem kultūras finansējums bijis tikai 0,35% no IKP.

"Šeit ir atbilde, kādēļ mēs izjūtam to, ka finansējums kultūras resorā ir nepietiekams un šeit ir nepieciešami papildus līdzekļi. Mēs izjūtam inflācijas sekas un spiedienu uz kultūras nozari. Kultūras darbinieku finansējums ir nepietiekams, lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi veiktu savus pienākumus," sacīja KM valsts sekretāre.

Viņa minēja piemēru. 2021.gadā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) projektu īstenošanai piešķīra 33,8 miljonus eiro. Šis finansējums ir fiksēts kultūras funkcijā, lai gan Finanšu ministrijas publiskajā pārskatā minētas tikai Okupācijas muzeja pārbūves projekta izmaksas. Vilsone klāstīja, ka no 33,8 miljoniem eiro kultūras nozarei 2021.gadā tika izlietoti 11 miljoni eiro, taču pārējie izdevumi esot attiecināmi uz citām funkcijām.

KM valsts sekretāre norādīja, ka KM ir budžeta programma "Kultūras mantojums", kuras kopējie izdevumi ir 44 miljoni eiro. Tas paredzēts, piemēram, bibliotēku, muzeju, nemateriālās kultūras mantojuma izdevumu kopumam, taču pie šiem izdevumiem pieskaitīti Latvijas Nacionālā arhīva izdevumi 9,2 miljonu eiro apmērā. Vilsones ieskatā, ņemot vērā visus nosacījumus, šiem izdevumiem jāietilpst zem cita koda - "01.330 - Pārējo vispārējas nozīmes dienestu darbība un pakalpojumi".

KM valsts sekretāre norādīja, ka ar CSP panākta vienošanās 2021.gada datus precizēt un kopīgi piestrādāt pie 2022.gada datiem, lai COFOG tie korektāk atspoguļotu kopējo kultūras ainu gan Eiropas Savienības valstu vidū, gan attiecībā pret citām nozarēm.

Kā vēstīts, KM uzskata, ka valsts budžetā nepieciešams precizēt centrālās valdības funkciju izdevumu uzskaiti apakškategorijā "Kultūras pakalpojumi" atbilstoši COFOG.

Kultūras ministre Agnese Logina (P) mudinājusi CSP novērst KM saskatītās problēmas statistikas uzskaitē, norādot, ka "konstatēta virkne kļūdu" 2021.gada valsts budžeta finansējuma pozīciju datu atlasē, kas iekļautas Latvijas kultūras pakalpojumu apakškategorijas izdevumu aprēķinā.

KM aicina Centrālo statistikas pārvaldi gan precizēt informāciju par 2021.gada kultūras pakalpojumu uzskaiti, gan turpmāk, sagatavojot informāciju Eiropas Savienības (ES) statistikas birojam "Eurostat" par Latvijas valdības izdevumiem, ik gadu saskaņot iesniedzamo informāciju ar Kultūras un citu nozaru ministrijām, lai pārliecinātos par valsts budžeta izdevumu korektu klasifikāciju atbilstoši COFOG kategorijām.