• Saiva,
  • Saivis,
  • Santis,
  • Sentis,
  • Tija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Gauss: Pēc atlaišanas no amata vēl pastāv neatrisinātas saistības

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 07:00, 25.04.2025


Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" bijušais valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš no amata tika atbrīvots šogad aprīļa sākumā, uzskata, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības pēc viņa atlaišanas.


Foto: LETA

"Pamatojoties uz darba līgumu uzskatu, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības," aģentūrai LETA sacīja Gauss, jautāts, vai viņš pieprasīs kompensācijas izmaksu.

Viņš apstiprināja, ka pēdējais maksājums, kuru saņēmis, bija atlaišanas dienā, un kopš tā laika citi maksājumi nav bijuši.

Vienlaikus Gauss sacīja, ka lēmums par viņa atlaišanu bija politiski motivēts, un, pauda viedokli, ka "airBaltic" labākais risinājums būtu viņa atgriešanās darbā uzņēmumā. "Tomēr es palieku atbalstošs uzņēmumam un paturu tiesības, ja nepieciešams, šo jautājumu pārskatīt nākotnē," viņš teica.

"airBaltic" pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka visas saistības pret Gausu ir izpildītas padomes 7.aprīļa lēmumā. Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un atbilstoši lēmumam papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas.

Ievērojot lēmuma konfidencialitāti, plašākus komentārus par šo jautājumu aviokompānija nesniegs.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu. 2024.gadā Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Gauss aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka atlaišana no amata viņam bija pārsteigums, lai gan politiķi to jau kādu laiku pieprasīja.

Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" izpilddirektora vakanci paredzēts izsludināt nākamnedēļ - 30.aprīlī. Atlases process varētu ilgt kopumā aptuveni trīs mēnešus.

Līdz tam lidsabiedrību turpina vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis.

2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc "airBaltic" potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valsts kase ievieš krājobligācijas ar divu gadu dzēšanas termiņu

No piektdienas Valsts kase krājobligāciju iegādes vietnē "krajobligacijas.lv" piedāvā iegādāties krājobligācijas ar jaunu dzēšanas termiņu - divi gadi, aģentūru LETA informēja Valsts kasē.

Ekonomika Zemākas pensiju komisijas var pozitīvi ietekmēt nākotnes pensiju ienesīgumu

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā nosaka zemākus griestus pastāvīgai komisijai par līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu, kas pozitīvi ietekmēs pensiju otrā līmeņa plānu ienesīgumu, aģentūrai LETA norāda "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Ekonomika Latvijā ir Baltijā dārgākās pārtikas preces tieši zemo cenu segmentā

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies līdz 21,4%

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Lasiet arī

Sabiedrība Valsts kontrole: Valsts nav sekojusi līdzi veikto ieguldījumu airBaltic atgūšana

Valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, vērtē Valsts kontrole.

Sabiedrība VK iepazīstinās ar ziņojuma rezultātiem par valsts ieguldījumiem airBaltic

Kādus secinājumus ir izdarījuši auditori? Drīz uzzināsim!

Ekonomika FM: airBaltic galvenais fokuss nav papildu valsts finansējuma saņemšana

Šobrīd Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais fokuss ir investoru piesaiste un gatavošanās akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), nevis papildu valsts finansējuma saņemšana, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

Ekonomika airBaltic: Pirmā ceturkšņa zaudējumi - 29 miljoni

airBaltic pirmajā ceturksnī apkalpojusi vairāk nekā miljonu pasažieru, un par 10 miljoniem samazinājušies zaudējumi.