Atjaunojamo energoresursu īpatsvars valstī sasniedz 70% (+VIDEO)

Martā Latvijā saražoti 90% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas un vidējās elektroenerģijas cenas samazinājās par 39%, ko stimulēja atjaunīgo resursu īpatsvara pieaugums kopējā ražošanas bilancē līdz 70%, ziņo AS "Augstsprieguma tīkls".

Tādējādi pēc februārī pieredzētā kāpuma elektroenerģijas cenas martā atgriezās pēdējā pusgadā Baltijā ierastajā līmenī - ap 90 EUR par megavatstundu (MWh), liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Būtiski - par 61% - samazinājies ar fosilajiem resursiem saražotās elektroenerģijas apjoms: kopumā dabasgāzes elektrostacijās martā saražotas 165 GWh elektroenerģijas. Tādējādi, ja februārī dabasgāzes stacijās ģenerēja 59% no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas, tad martā šis rādītājs jau bija zem 30% un vairāk nekā 70% elektroenerģijas tika saražots no atjaunīgajiem resursiem.

Martā visstraujākais pieaugums - par 193% jeb līdz 49 GWh - bija saules elektrostacijām, vēja elektrostaciju izstrāde dubultojās, sasniedzot 25 GWh, bet hidroelektrostaciju saražotais un tīklā nodotais elektroenerģijas apjoms pieauga par 25%, sasniedzot 282 GWh. Tādējādi 70,53% no kopējā saražotā un tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma Latvijā tika nodrošināti ar atjaunīgajiem energoresursiem.

Kopumā martā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 560 GWh, kas ir par 22% mazāk nekā februārī, savukārt elektroenerģijas patēriņa apjoms sasniedza 622 GWh, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Līdz ar to vietējā elektroenerģijas ražošana spēja segt 89,99% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa.

Baltijas valstīs kopējais saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 1 872 GWh, kas ir par 1% vairāk nekā februārī, ievērojamākais pieaugums bija Lietuvā (+26%). Tikmēr kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs saruka par 3%.

Jau ziņots, ka elektroenerģijas cenas visās trīs Baltijas valstīs martā samazinājās - Latvijā par 39%, sasniedzot 92,08 EUR/MWh, bet Lietuvā un Igaunijā par 40%, samazinoties līdz attiecīgi 92,07 EUR/MWh un 90,28 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu kritumu galvenokārt sekmēja siltāki laikapstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu un atjaunīgo energoresursu ražošanas pieaugums.

Salīdzinot importētās elektroenerģijas apjomu uz Baltijas valstīm ar iepriekšējo mēnesi, tas kopumā ir samazinājies par 1,8%. Elektroenerģijas importa apjoms ir samazinājies no Zviedrijas par 7,3%, bet palielinājies no Somijas par 0,4% un no Polijas par 51,7%.

Importa apjoma samazinājums no Zviedrijas un straujš elektroenerģijas cenu pieaugums 31.martā skaidrojams ar neplānotu NordBalt starpvienojuma atslēgumu starp Zviedrijas (SE4) un Lietuvas tirdzniecības apgabaliem 29.martā. Starpsavienojuma darbība pilnībā atjaunota 2.aprīlī.