Valdība līdzekļus aizsardzībai visdrīzāk meklēs, arī pārskatot nodokļus

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir nedaudz virs 40 miljardiem eiro, līdz ar to, lai palielinātu aizsardzības sektora finansējumu par vienu IKP procentpunktu, būtu nepieciešami apmēram 400 miljoni eiro. Kopējie izdevumi šā gada valsts budžetā ir 17,14 miljardi eiro, līdz ar to, meklējot šo summu valsts pārvaldē, budžeta izdevumi būtu jāmazina par 2,3-2,5%.

Jautāts, vai šāds samazinājums ir reāls, Purgailis atbildēja, ka tas ir reāli, bet būs diezgan sāpīgi.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados valsts pārvalde ir "uzpūtusies", un, piemēram, vidējās algas pieaugums liecina, ka publiskajā sektorā atalgojuma pieaugums pēdējos gados ir bijis straujāks nekā privātajā sektorā, kas nozīmē arī to, ka izdevumi publiskajā sektorā ir kāpuši straujāk nekā privātajā sektorā.

"Tas liek domāt, ka gan valsts pārvaldes izmērs varētu tikt samazināts, gan arī temps, kādā valsts pārvaldē aug algas. Tādēļ es domāju, ka tajos 17 miljardos eiro 2,5% aizsardzībai atrast ir reāli. Bet tas būs grūti, jo valdošā koalīcija nebūs ieinteresēta pieņemt sāpīgus lēmumus. Līdz ar to tas viss var ievilkties, tad jau tuvosies Saeimas vēlēšanas, politika ar ekonomiku ļoti savīsies un grūtus lēmumus pieņemt būs vēl grūtāk. Tādēļ, visticamāk, tiks balansēts starp budžeta izdevumu samazinājumu un ienākumu palielinājumu, respektīvi, nodokļu pārskatīšanu," atzina Purgailis.

Viņš piebilda, ka "kārts, kas vēl ir Finanšu ministrijas azotē", ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme. Visdrīzāk Latvijai, tāpat kā Igaunijai, būs jāķeras pie PVN likmes palielināšanas, lai iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai.

Tāpat ir jautājums, cik lielā mērā papildu finansējums aizsardzības nozarei spēs labvēlīgi ietekmēt Latvijas ekonomiku, jo šobrīd Latvijā aizsardzības industrija ir ļoti maza.

"Ja mēs spēsim izmantot šo laiku, lai veidotu spēcīgu vietējo aizsardzības industriju un no papildu līdzekļiem maksimāli daudz novirzīsim vietējā ekonomikā, lai veidotu jaunus uzņēmumus, kaut vai kopuzņēmumus ar lieliem aizsardzības industrijas spēlētājiem, lai veidotu militāro infrastruktūru ar pašmāju uzņēmumu palīdzību, tas vietējo ekonomiku stimulēs, vietējie uzņēmumi spēs iegūt pasūtījumus un ražot. Taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ar vietējās aizsardzības industrijas spējām mēs neuzbūvēsim to aizsardzības funkciju, kas ir nepieciešama, jo ir vajadzīga pretgaisa aizsardzība, ir vajadzīga nopietna militārā tehnika, kas būs jāiepērk no ārvalstīm," atzina ekonomists.

Jau vēstīts, ka valdība apņēmusies izstrādāt plānu, lai jau šogad sasniegtu 4% no IKP finansējumu aizsardzībai, bet nākamajos gados to palielināt līdz 5% no IKP. 2025.gada aizsardzības budžets ir paredzēts 3,66% no IKP jeb 1,56 miljardi eiro.