Ekonomists: Latvijā labi klājas pārtikas pārstrādei un kokapstrādei

Ražošanas apjoms apstrādes rūpniecībā janvārī gada griezumā pieauga par 1,8%. Taču varētu teikt, ka kopumā gandrīz nekas nav mainījies. Salīdzinājumā ar decembri ražošana pieauga par 0,1% (sezonāli izlīdzināti), kopš 2023.gada oktobra ražošanas apjoms bijis gandrīz pilnīgi nemainīgs, svārstoties pāris procentu robežās, pauž ekonomists Pēteris Strautiņš.

Rūpniecība joprojām gaida eksporta tirgu atdzīvošanos, taču nedara to pasīvi. Investīciju pieaugums pēdējos divos gados ir bijis ļoti straujš. Tieši augošās jaudas visvairāk investējušajās nozarēs ir iemesls tam, kāpēc vārdi "gandrīz nekas nav mainījies" nekādi neattiecas uz nozaru struktūru.

Labi klājas pārtikas pārstrādei un kokapstrādei, nozarēm, kuras tagad mēdz kopā dēvēt par bioekonomiku. Var strīdēties, vai šīs nozares tiešām veido vienotu kopumu, to resursi, prasmes, tehnoloģijas un tirgi dzīvo ļoti nošķirtās pasaulēs. Abas nozares drīzāk ir stratēģiskie konkurenti par zemes resursiem un darbaspēku, nevis partneri.

Taču "bioekonomika" noteikti skan daudz labāk nekā "zemas pievienotās vērtības nozares", kā tās agrāk mēdza dēvēt, un kas šo darbību raksturo arvien mazāk. Abas nozares pēdējos divos gados ir veikušas vairāk nekā pusi apstrādes rūpniecības kopējo investīciju. Janvārī kokapstrāde auga par 8,9%, bet pārtikas ražošana par 5%. Labi laiki pienākuši gaļas pārstrādei, janvāra apjoms bija lielākais visā pēcpadomju ērā.

Diemžēl turpinās krīze ar metāliem saistītajā ražošanā. Lielu kritumu mēneša griezumā piedzīvoja šīs grupas lielākā nozare metālapstrāde, sarūkot par 12,4%, tāpēc gada laikā kritums par 4,9%, kura varēja nebūt. Diemžēl mīnusos gada griezumā ir nozares, kas vēl pirms pāris gadiem auga strauji - elektronika (-12,9%), autobūve (-20%) un iekārtu ražošana (-10,6%). Pērn elektrotehniskās rūpniecības ieguldījumi pamatlīdzekļos (79,5 miljoni eiro) bija otrajā vietā starp nozarēm, tās sniegums janvārī nebija izcils (+1%), bet tā vismaz bija vienīgā no inženierijas nozarēm, kurā ražošana nesamazinājās. Šīm nozarēm ir liela cerība - Eiropas pārapbruņošanās, par to pieņemtie lēmumi dažu dienu laikā ir krasi mainījuši mūsu pasaules daļas ekonomikas perspektīvas.

Pārsvarā ir runa par politiķu paziņojumiem, bet, ja tiem notic finanšu tirgi, krasi palielinot aizsardzības nozares uzņēmumu akciju cenu, kā arī vispārējo procentu likmju līmeni, tad varbūt tiešām notiek kaut kas nopietns. Ne visas ieceres piepildīsies, bet pārliecību par lielāku pasūtījumu plūsmu stiprina apstāklis, ka papildus finansējums aizsardzībai būs gan ES līmenī (līdz pat 800 miljardiem eiro), gan dažādu dalībvalstu, tai skaitā Vācijas un Francijas budžetos. Latvijā attīstās gan bruņojuma (bruņumašīnas, munīcija), gan duālā pielietojuma preču (droni, sakaru iekārtas, specializētie apģērbi) ražošana, arī ilgi glabājamās pārtikas ražotājiem tas ir izdevīgs tirgus.

Noieta tirgu uzlabošanos jau ir sagaidījušas ar celtniecību cieši saistītās nozares. Pie tādām pieder jau minētā kokapstrāde, nemetālisko minerālu ražošana (+32,9% gada laikā), kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+16,8%), mēbeļu ražošana (+3,6%). Te nozīme ir gan eksporta, gan vietējam tirgum. Par iespējamu celtniecības kāpumu jau runāts ilgi, cerības uz ES fondu stipro plecu ilgi ir tikušas viltas, bet gan ziņu plūsma, gan novērojumi pilsētā liecina, ka ledus sakustas, tai skaitā privātā sektora ledus. Strādājot Skanstes apkārtnē, rodas sajūta, ka šīs Rīgas daļas ekonomika aug vismaz par 10% gadā, skatam pa logu strauji mainoties ar jaunu ēku aprisēm.