Mazajiem pārtikas ražotājiem ir grūti konkurēt ar importa produktiem

Organizācijā norāda, ka zemākie tiešmaksājumi Eiropā lauksaimniekiem, augstās elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, kā arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas zemniekiem ir sarežģīti izturēt cenu konkurenci ar importa pārtikas produktiem mazumtirdzniecības tīklos.

Tāpat "Zemnieku saeimā" atzīmē, ka grozījumos Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā paredzēta pārtikas preču uzcenojuma ierobežojuma noteikšana, kā arī jaunu un lielāku sodu likmju piemērošana mazumtirgotājiem.

Biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre pauž, ka pirms ar regulējuma palīdzību noteikt pārtikas preču uzcenojuma ierobežojumus mazumtirdzniecības tīkliem, ir jāizprot galvenie iemesli, kāpēc vietējie zemnieki un mazie ražotāji nespēj konkurēt ar importa produktiem, kurus ieved no lielajām agrārajām valstīm, kurās lauksaimnieki jau gadu desmitiem saņem lielus atbalstus, līdz ar to spējot piedāvāt daudzkārt zemākas cenas.

Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka Latvijas lauksaimnieki vēl aizvien saņem zemākos tiešmaksājumus starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Līdz ar to, piemēram, zemnieks Polijā, kurš saņem lielāku atbalstu no ES, spēj veiksmīgāk konkurēt ar produkcijas cenu Eiropas tirgū.

"Turklāt, runājot par lauksaimniecības atbalsta politiku, skats nākotnē nav rožains, ņemot vērā šobrīd gaisā virmojošo politiķu vēlmi pēc 2027.gada "upurēt zemniekus" par labu kohēzijas politikai," viņa piebilst.

Otrkārt, pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, Latvijā ir augstas elektroenerģijas izmaksas, kas būtiski palielina augļu un dārzeņu pašizmaksu, kā arī uzņēmumi aizvien saskaras ar nepietiekamu darbaspēka pieejamību un lielo nodokļu slogu.

Tāpat situāciju ietekmē Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta - Latvijas zemniekiem ir faktiski neiespējami konkurēt saražotā apjoma ziņā ar lielajām agrārajām valstīm, kas atrodas Eiropas dienvidu pusē. Latvijā ir īsāks augu veģetācijas periods, līdz ar to arī zemāka ražība. Tajā pašā laikā finanšu ieguldījums ir lielāks.

Dzelzkalēja-Burmistre atzīmē, ka Latvijas lauksaimniekiem ir arī daudz mazāks pieejamais augu aizsardzības līdzekļu klāsts, salīdzinot ar zemniekiem citās Eiropas valstīs. Tāpēc Latvijā audzētāji ar daudziem augu kaitēkļiem un slimībām nevar cīnīties, kas ir viens no iemesliem mazākai ražai, taču šim argumentam ir arī pozitīvā puse, jo Latvijā audzētie pārtikas produkti ir veselīgāki.

Lai gan grozījumu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā mērķis, nosakot pārtikas preču uzcenojuma ierobežojumu un piemērojot jaunas un lielākas sodu likmes mazumtirgotājiem, ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci, Dzelzkalēja-Burmistre pauž bažas, ka šķietami labas idejas rezultāts, aizstāvot vietējos zemniekus, būs pretējs.

"Mazumtirgotāju un vietējo ražotāju attiecības kļūs vēl saspīlētākas, un, protams, vairāk šis attiecas uz mazajiem ražotājiem un piegādātājiem. Tieši viņi cietīs visvairāk. Savukārt vienīgie ieguvēji būs lielie vairumtirgotāji un ražotāji," min Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.