Ekonomists: arvien vairāk imigrantu strādās Latvijā (+VIDEO)

"Darba tirgū pārmaiņas notiek, bet pa gabaliņam un pa kripatiņai", - pauž ekonomists Pēteris Strautiņš.

Izslēdzot pandēmijas iekustinātās darba tirgus šūpoles, varētu teikt, ka bezdarba līmenis praktiski nav mainījies kopš 2018.gada. Bezdarbs ir diezgan zems pat pēc ļoti viduvēja ekonomikas kopējā snieguma perioda. 2024.gadā bezdarbs pieauga par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 6,9%, kas nav dramatiski slikta ziņa, zinot datu kopainu. Reālais IKP pērn palika gandrīz nemainīgs, bet tehnoloģiju attīstība un ekonomikas strukturālās pārmaiņas nemitīgi samazina cilvēku skaitu, kas nepieciešams tās pašas pievienotās vērtības radīšanai. Varbūt bezdarbs būtu audzis straujāk, ja vien uzņēmumi "nepieturētu" darbiniekus, zinot, ka viņus vēlāk var būt grūti atrast.

Lai arī nav garantēts, ka ekonomikas vājuma periods Latvijā beigsies, ir labas cerības, ka tas notiks labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ - būs lielāka ES fondu aprite, Eiropas bruņošanās paātrinās eksporta tirgu attīstību, pirktspējas pieaugums un procentu likmju samazināšanās stimulēs patēriņu. Nekas nav garantēts, taču ir uzkrāts daudz degvielas izaugsmes paātrinājumam pēc ilgstošas vilšanos virknes - tā var tikt izlietota strauji, un tas sildīs darba tirgu.

Visinteresantākās sekas radīs papildu naudas ieplūšana celtniecībā. Samazināsies neparasti lielā starpība starp vīriešu un sieviešu bezdarbu, kas ir attiecīgi 8,0% un 5,8%, vismaz pēc viena parametra esam Eiropas līderi. Tas arī palīdzēs mazināt vēl atlikušo strukturālā bezdarba ģeogrāfisko komponenti, jo daudzi celtnieki gatavi ilgstoši strādāt tālu no mājām. Laikā pēc pievienošanās ES, kad darba iespējas reģionos vēl atšķīrās daudz krasāk, īstermiņa migrācija valsts ietvaros strauji pieauga. Strādnieku grupas no pārējās Latvijas īrēja dzīvokļus Rīgā un apkārtnē, lai izmantotu ļoti labās pelnīšanas iespējas šeit. Salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem, būs arī daudz vairāk ārvalstu imigrantu, kas centīsies izmantot šīs iespējas. Būs vairāk diskusiju par tēmu - cik lielā mērā viņiem to ļaut. Jau šobrīd interese par iespēju strādāt Latvijā pieaug, uzņēmumi ziņo par cilvēkiem no "eksotiskām" valstīm, kas nāk jau ar labām valodas zināšanām un gatavi strādāt profesijās ar augstu pievienoto vērtību.

Tātad ir sagaidāms, ka darba tirgū notiks tas, kas notiek katlā, pieaugot temperatūrai - tajā ūdens sāk kustēties straujāk. Cilvēki straujāk pārvietosies starp nozarēm, straujāk pārvietosies starp apdzīvotajām vietām. Rīgas reģions ir un paliks galvenais celtniecības poligons, taču interesantas ziņas būs arī no citām vietām. Valmiera un Liepāja ir pilsētas ar jau ļoti siltiem darba tirgiem, kuriem pamatīgs pārbaudījums būs vairāku jaunu rūpnīcu centieni aizpildīt štata vietas. Runājot par vienu no tām, Liepājas Syfud solītās algas ievērojami pārsniedz līdz šim zivju pārstrādē tipisko samaksu. Strauji mainīsies priekšstati par to, cik noteikta veida darbs ir vērts. Straujāk griezīsies arī darba ražīguma skaitītājs, jo mazāk ražīgie uzņēmumi būs spiesti aiziet no tirgus. Zemāku algu nozares, kā mazumtirdzniecība, kas nekur nevar aiziet, turpinās celt ražīgumu, palielinot pašapkalpošanās lomu un automatizējoties.

Iepriekš teiktais ir vērtējums par kopējo izmaiņu virzienu vairāku gadu laikā. Runājot tieši par šo, 2025.gadu, var būt daži disonējoši pavērsieni. Kādu laiku algu kāpums bremzēsies. Sabiedriskais sektors nospieda pamatīgu bremzi 2025.gada valsts budžetā, bet privātais sektors algu palielinājuma gaidas dzesēja jau 2024.gadā. Vispārējā piesardzība ir nedaudz ietekmējusi arī nodarbinātības līmeni. Tas pērn kopumā samazinājās par 0,2pp, bet 4. ceturksnī pat par 0,6% un bija zemākais kopš 2022.gada sākuma. Strādājošo skaits gadā vidēji bija par 6,8 tūkstošiem mazāks nekā aizpērn, sarūkot līdz 877 tūkstošiem. Taču ir sagaidāms, ka 2025.gada laikā pieprasījums pēc darbiniekiem pakāpeniski pieaugs, un 2026.gadā atalgojuma kāpums atkal paātrināsies. Arī inflācija šogad būs augstāka nekā pērn (1,3%) - tā būs tuvu 3%. Tas gan palīdzēs palielināt uzņēmumu apgrozījumu, gan veicinās algu palielināšanas prasības. Ir ticami, ka pirmo reizi kopš 2019.gada bezdarbs Latvijā kļūs zemāks nekā vidēji ES. Sagaidāms, ka šogad vidējais bezdarba līmenis būs ap 6,2%, bet nākamgad jau pazemināsies līdz apmēram 5,5%.

"Pasaule šobrīd ir dramatisku ziņu pilna, nenoteiktība par nākotni ir liela. Taču par vienu lietu Latvijas iedzīvotājiem nav jāuztraucas - darbu atrast kļūs arvien vieglāk", - tā P.Strautiņš.

2024.gadā 65,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2023.gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,8 tūkstošiem jeb 6,2%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2023.gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 5,8% un 8,0%). Savukārt jau otro gadu pēc kārtas Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs (13,6%).