Viņš pauda, ka Baltijas valstu kontekstā Latvija demonstrē lēnāku atkopšanās tempu nekā kaimiņvalstis, tostarp Igaunijā ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits pagājušajā gadā bija par 16% mazāks nekā 2019.gadā, Lietuvā - par 25% mazāks, bet Latvijā - par 26% mazāks.
Kalniņš piebilda, ka īpaši izteikta atšķirība ir vērojama starp galvaspilsētām - Rīgā ārvalstu tūristu pavadīto nakšu skaits pagājušajā gadā bija par 29% mazāks nekā pirms pandēmijas, kamēr Tallinā kritums bija par 10%, bet Viļņā - par 24%.
Viņš skaidroja, ka tūristu plūsmas samazināšanās ietekmē viesnīcu noslogojumu, restorānu un citu ar nozari saistīto pakalpojumu sniedzēju darbību, radot plašāku ekonomisko efektu.
Latvijas viesmīlības nozare ir viens no būtiskākajiem eksporta sektoriem, kas gadā ekonomikā ienes vairāk nekā 1,2 miljardus eiro un nodrošina darbu vairāk nekā 30 000 cilvēku, sacīja Kalniņš.
Viņš akcentēja, ka atšķirībā no tradicionālā preču eksporta, kurā fiziski produkti tiek izvesti no valsts, tūrisma ienākumi paliek Latvijas ekonomikā, tieši veicinot vietējo uzņēmējdarbību un nodokļu ieņēmumus.
Tāpat Kalniņš pauda, ka viesmīlības nozare saskaras ar augstu nodokļu slogu. Kamēr daudzās Eiropas valstīs sabiedriskajai ēdināšanai tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme, Latvijā tā joprojām ir 21% apmērā, kas ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Turklāt kopējās darbības izmaksas un darbaspēka nodokļi Latvijā ir augstāki nekā kaimiņvalstīs, kas mazina uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā.
Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, nozarei ir liels potenciāls turpmākai izaugsmei, norādīja Kalniņš, minot, ka Latvijas pozīciju nostiprināšanai tūrisma un viesmīlības tirgū, ir nepieciešama mērķtiecīga un pārdomāta valsts politika. Investīciju palielināšana tūrisma mārketingā un jaunu tirgu piesaistē, kā arī saprātīga nodokļu politika varētu radīt būtisku efektu - ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem iespējams panākt tūrisma ieņēmumu pieaugumu vismaz par 20%.
Viņš akcentēja, ka tūrisma nozare jau šobrīd nodrošina ieguldījumu valsts ekonomikā, taču tās attīstība ir tieši atkarīga no tā, vai valsts spēs atzīt šī sektora stratēģisko nozīmi un veikt nepieciešamos pasākumus konkurētspējas nostiprināšanai. Ilgtspējīga pieeja šīs nozares attīstībai var nodrošināt ne tikai papildu ieņēmumus uzņēmējiem un valsts budžetam, bet arī ilgtermiņā stiprināt Latvijas ekonomikas stabilitāti un starptautisko konkurētspēju.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pagājušajā gadā viesu pavadīto nakšu skaits pieauga par 7,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu, veidojot 4,692 miljonus, tostarp ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu pieauga par 10,2% un bija 2,841 miljons.
Kopumā pērn Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,701 miljons viesu, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2023.gadā, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits audzis par 14,3% un bija 1,587 miljoni.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri