Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS "VIRŠI-A" (turpmāk - "Virši") sadarbībā ar partneriem uzsācis biometāna rūpnīcas būvniecību Naukšēnos, Valmieras novadā. Šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas enerģētikas nozares attīstībā, veicinot ilgtspējīga un videi draudzīga enerģijas veida ražošanu.
Būvniecība objektā sākta 2025.gada janvārī ar zemes sagatavošanas darbiem. Projekta īstenošanai ilgtermiņa aizdevumu ir piešķīris Eiropas Energoefektivitātes fonds (European Energy Efficiency Fund). Aizdevuma nodrošināšanai projekta dalībnieki ir ieķīlājuši sev piederošās SIA "Livland Biomethane" kapitāldaļas, un nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 17,7 miljoni eiro.
Šobrīd "Virši" pieder 20% SIA "Livland Biomethane" kapitāldaļu, taču uzņēmums plāno pakāpeniski palielināt savu līdzdalību līdz 51% apmēram, tādējādi nostiprinot savu lomu biometāna ražošanas nozarē.
"Biometāna rūpnīcas būvniecība ir nākamais stratēģiskais solis "Virši" attīstībā, lai vēl vairāk spēcinātu un diversificētu uzņēmuma darbības modeli. Mēs ticam, ka Eiropas līmenī biometānam nākotnē būs kritiska loma, lai padarītu transporta un ražošanas nozares ilgtspējīgākas, kas, savukārt, nodrošinās spēcīgu šī produkta pieprasījumu un rentabilitāti nākamo gadu laikā," skaidro "Virši" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.
Šī iniciatīva ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas enerģētikas neatkarībā un zaļās enerģijas attīstībā, veicinot pāreju uz ilgtspējīgākiem risinājumiem transporta un enerģētikas nozarēs.
Par "Virši":
"Virši" ir strauji augošs vietējais energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls ar 30 gadu pieredzi. Šobrīd "Virši" tīklā ir 85 tirdzniecības vietas, no tām 82 degvielas uzpildes stacijas, un tīklā strādā vairāk nekā 900 darbinieki visos Latvijas reģionos. Kopš 2021.gada 11.novembra AS VIRŠI-A akcijas ir iekļautas Nasdaq Riga biržas alternatīvajā tirgū First North.
Biometānu iegūst no dabīgiem materiāliem un atkritumiem: to sadalīšanās procesā izdalās gāzes, tās tiek savāktas, attīrītas un nodotas lietošanai tālāk. Tas – atšķirībā no dabasgāzes ieguves no zemes dzīlēm – ļauj siltumnīcefekta gāzes nenovadīt vidē.
Biodegvielas izmantošana kopā ar elektrifikāciju var būtiski pietuvināt zaļā kursa mērķus. Taču, lai pārietu uz pilnīgi tīrām mašīnām, nepieciešami milzīgi resursi. Joprojām tiek ražoti un ekspluatēti daudzi iekšdedzes auto (visā pasaulē aptuveni 1,5 miljardi), un ātri tos nomainīt nevarēs. Tāpēc būtisks efekts tiks panākts tikai tad, ja tradicionālo degvielu aizstāsim ar ilgtspējīgu biodegvielu, kas CO2 nerada nevienā dzīves cikla posmā. Taču arī tas nav viegli izdarāms, jo biodegvielas ražošanai nepieciešama tīra enerģija, t.i., bez CO2 izmešiem.
Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā no 2021. līdz 2030. gadam iekļauti pasākumi, kam būtu jāveicina biometāna ražošana, piemēram – atbalsts iekārtu uzstādīšanai un pasākumiem, kas sekmētu biometāna patēriņu. Taču realitātē attīstība notiek ārkārtīgi gausi, lai neteiktu, ka nenotiek nemaz.
Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kārkliņš uzsver, ka Eiropas Savienības mērķis līdz 2030. gadam ir desmitkāršot biometāna ražošanu un lielāko tā daļu plānots izmantot transporta nozarē: “Doma ir – ar biometānu aizstāt 20% visa Eiropas gāzes gada patēriņa. Biometāna ražošanas pieaugums Eiropā ir vidēji 25% gadā. Pagaidām grūti pateikt, kā šī lieta virzīsies Latvijā, bet Igaunijas lielajās pilsētās sabiedriskā transporta autobusi jau tagad darbojas ar biometānu.
Biometāns ir vienīgā degviela, kas ne tikai samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz nullei, bet arī rada negatīvu emisiju. Respektīvi – ja biometānā pārstrādā, piemēram, kūtsmēslus un aizstāj ar to fosilo degvielu, emisija ir ar mīnusa zīmi vairāk nekā 200% apmērā.
“Jebkuram Eiropas pilsonim ir tiesības ar savu mašīnu aizbraukt, piemēram, no Helsinkiem līdz Parīzei neatkarīgi no tā, vai tas būtu elektromobilis vai auto ar biodegvielas dzinēju. Tāpēc jābūt attiecīgai infrastruktūrai, un Eiropas Savienības direktīva nosaka attālumu no vienas degvielas uzpildes stacijas līdz nākamajai. Tā kā pie mums biometāna uzpildes stacijas nav izbūvētas, domājams, Eiropas Komisija pret Latviju uzsāks direktīvas pārkāpuma procedūru (ja tas jau nav izdarīts). Tas, ka Latvijā nav šādu auto, ir cits jautājums, bet uzpildes stacijām jābūt. Kaut vai lai Somijas pilsonis caur Latviju varētu aizbraukt uz Parīzi. Biometāna infrastruktūra pie mums noteikti būs, jautājums tikai – kad. Pagaidām Latvijā vienīgais uzņēmums, kas ražo biometānu savam autoparkam, ir SIA Grow Energy Limbažu novadā,” stāsta Andris Kārkliņš.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri