FDP norāda uz būtiskiem ģeopolitiskiem riskiem Latvijas valsts finanšu plānošanā

Tomēr Padome vērš uzmanību, ka prognozēs nav ņemtas vērā jaunākās ģeopolitiskās tendences attiecībā uz ASV tirdzniecības politiku, kā arī uzsver militārā sektora pieaugošo nozīmi ekonomikā gan izdevumu, gan ieņēmumu aspektā.

“Diemžēl ārējie riski un nenoteiktība ir atslēgvārdi nākotnes scenāriju izstrādei. Lai šajos sarežgītajos apstākļos nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, nepieciešams ekonomikas stāvokļa ikdienas monitorings un regulāra prognožu adaptācija jauniem pavērsieniem,” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Padomes apstiprinātās FM prognozes pirmo reizi tiks izmantotas Fiskāli strukturālā plāna (FSP) progresa ziņojuma sagatavošanai, kā to paredz jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars. Saskaņā ar to, ES dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados aprīlī jāgatavo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kas aizstāj ikgadējo Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu.

Izmaiņas ieviestas, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugošos ES valstu deficīta un parāda līmeņus, vienlaicīgi veicinot ekonomikas izaugsmi. Fiskāli strukturālajā plānā tiek noteikta valsts budžeta izdevumu trajektorija nākamajiem četriem gadiem, tomēr joprojām spēkā ir arī nacionālās fiskālās normas par budžeta deficīta griestiem. FM gatavotajām prognozēm ir liela nozīme arī 2025.gada un nākamo gadu valsts finanšu potenciāla novērtējumam, norāda Padome.

Padome atzīst, ka pašlaik tās minētie riska faktori attiecībā uz FM sagatavotajām makroekonomikas prognozēm ir grūti kvantificējami un aicina ņemt tos vērā, izstrādājot turpmākās prognozes. Padome arī vērš uzmanību uz pašlaik aktuālo risku kopumu, kas var negatīvi ietekmēt prognozēto ekonomiskās izaugsmes trajektoriju.

Kā norāda Padome, joprojām turpinās ļoti saspringta un nenoteikta drošības situācija reģionā, pastiprinoties hibrīduzbrukumu riskiem. Nestabila ģeopolitiskā situācija ietekmē privāto patēriņu, investīcijas, uzņēmējdarbības vidi un valsts fiskālo politiku.

Kā būtisks risks saglabājas arī reģionālā un globālā ekonomiskā nenoteiktība. ASV protekcioniskā tirdzniecības politika un iespējamā Eiropas Savienības atbildes reakcija, piemēram, paaugstinot tarifus ASV precēm, var eskalēt tirdzniecības karus, kas negatīvi ietekmēs gan ES, gan Latvijas uzņēmumus un investīciju vidi, norāda Padome.

Padome arī norāda uz Ķīnas preču ekspansijas risku Eiropā. ASV piemērotie tarifi Ķīnas precēm var novest pie tā, ka Ķīna meklēs jaunus tirgus Eiropā, radot spēcīgāku konkurenci Eiropas uzņēmumiem un mazinot Eiropas, tostarp Latvijas, ražotāju konkurētspēju.

Risku vidū Padome min arī zemo ārējo pieprasījumu un eksporta vājumu. Eiropas Savienības ekonomiskā stagnācija, īpaši būvniecības un rūpniecības nozarēs, var turpināt negatīvi ietekmēt Latvijas eksportu, jo īpaši kokrūpniecību.

Padomes ieskatā, joprojām aktuālas ir arī strukturālās problēmas darba tirgū un Latvijas konkurētspējas samazināšanās. Darba devējiem trūkst kvalificēta darbaspēka, kas ierobežo uzņēmumu attīstību, savukārt darbaspēka produktivitāte nepieaug pietiekami strauji, lai kompensētu algu kāpumu. Produktivitātes rādītāji uzlabojas ļoti lēni, kas var mazināt Latvijas uzņēmumu spēju konkurēt starptautiskajos tirgos.

Arī FM savās prognozēs aprēķinājusi ļoti lēnu produktivitātes pieaugumu turpmākajos gados. FM 2025. gadam prognozējusi produktivitātes pieaugumu par 1,2%, bet vidēji periodā 2025. - 2028.gadam - pieaugumu 2,1%.

Kā riskus Padome min arī inflāciju pakalpojumu un pārtikas sektoros, kas var ietekmēt patēriņa struktūru un iedzīvotāju pirktspēju, energoresursu cenu svārstības, kā arī joprojām pastāvošos un pieaugošos riskus, kas saistīti ar publisko akciju sabiedrību finanšu vadību, īpaši transporta sektorā, tostarp “AirBaltic” kapitalizāciju un “RailBaltic” būvniecību. Tas var radīt papildu fiskālos un finanšu riskus, ja projekti nesasniegs plānotos mērķus vai pārsniegs sākotnēji paredzētās izmaksas.