• Malda,
  • Melita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas ekonomika šogad - ar izaugsmes potenciālu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 12:09, 13.02.2025


Lai gan prognozējam, ka Latvijas ekonomika 2025.gadā paātrināsies, pastāv arī riski, kuriem rūpīgi sekojam līdzi.



"Izvērtējot jaunākos ASV, Ķīnas, eirozonas un Baltijas valstu makroekonomiskos rādītājus, banka Citadele ir atjauninājusi savas makroekonomikas prognozes Baltijas reģionam. Sagaidāms, ka šogad augs visu Baltijas valstu IKP, Latvijas ekonomika izkļūs no stagnācijas un atgriezīsies pie izaugsmes, savukārt Lietuvas ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas reģionā", - prognozē Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.

Aplēses liecina, ka 2024.gadā Latvijas IKP pieauga par aptuveni 0,3%. Tomēr var prognozēt, ka 2025.gadā Latvijas ekonomika atgriezīsies ekonomiskā cikla ekspansijas fāzē un Latvijas IKP pieaugs par 2,2%.

Pagaidām ekonomiskā aktivitāte Latvijā saglabājas salīdzinoši vāja, taču vairāki rādītāji liecina, ka gaidāms ekonomikas izaugsmes tempu paātrinājums. Piemēram, sākam redzēt nelielu pieaugumu mazumtirdzniecības, kā arī pakalpojumu sektorā. Turklāt redzamas skaidras pazīmes, ka apstrādes rūpniecībā pieaug aktivitāte: 2024.gadā kopumā apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 2,6%, bet 2024.gada decembrī tā bija par 3,2% virs 2023.gada decembra līmeņa.

Paredzams, ka jau notikušais un turpmākais likmju samazinājums būs ļoti nozīmīgs katalizators spēcīgākai ekonomikas izaugsmei Latvijā. ECB turpināja pazemināt likmes 2025.gada janvārī, un tirgi šogad sagaida vēl 3 likmju samazinājumus. Tas nozīmē, ka 2025.gadā ECB noguldījumu likme samazināsies līdz 2%. Tas automātiski ietekmēs 3 un 6 mēnešu Euribor likmes: tirgus dalībnieki sagaida abu šo likmju tālāko samazinājumu.

Arī Latvijas patērētāju pirktspēja 2025.gadā turpinās uzlaboties, jo šogad algas pieaugs straujāk nekā cenas, un tā ir laba ziņa Latvijas mājsaimniecībām. Prognozes liecina, ka 2025.gadā vidējā alga Latvijā pieaugs par 7%, bet cenas - par 2,2%. Tas nozīmē, ka kopā ar eksportējošajām nozarēm (apstrādes rūpniecību) pozitīvu dinamiku šogad vajadzētu uzrādīt arī iekšzemes pieprasījumam, jo algu pieaugums pārsniegs inflāciju.

Tomēr šogad starpība starp algu pieauguma tempu un inflāciju būs mazāka nekā 2024.gadā, daļēji saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu Eiropas Savienībā (ES). Dabasgāzes cenas ES šobrīd ir 57 EUR/MWh, savukārt pirms gada gāzes cenas Eiropā bija 25 EUR/MWh, t. i., gāzes cenas ir 2,2 reizes augstākas nekā pirms gada, un lielākas gāzes cenas parasti veicina enerģijas inflāciju.

Kā vienmēr makroekonomiskās prognozes nav bez riskiem, proti, lai gan prognozējam, ka Latvijas ekonomika 2025.gadā paātrināsies, pastāv arī riski, kuriem rūpīgi sekojam līdzi. Šie riski ir vājāka eirozonas un pasaules ekonomikas izaugsme, augstās enerģijas cenas ES un globālās tirdzniecības traucējumu risks, ko var radīt ASV importa tarifi un valstu atbilde uz tiem.

ASV ekonomikas cikls pagaidām ir spēcīgs, kas atstāj ļoti maz iespēju ASV Federālajai rezervju sistēmai samazināt likmes. Tas var kavēt izaugsmi būvniecības un ražošanas sektoriem, kas strauji reaģē uz procentu likmju izmaiņām.

Problēmas nekustamā īpašuma un būvniecības sektorā un salīdzinoši vājš iekšzemes pieprasījums pērn turpināja kavēt Ķīnas ekonomikas izaugsmi. Pagaidām no Ķīnas varasiestādēm nav lielas vēlmes stimulēt ekonomiku, tāpēc pastāv risks, ka Ķīnas ekonomikas cikls varētu vājināties vēl vairāk. ASV un Ķīnas ekonomikas lejupslīde Latviju ietekmētu galvenokārt caur eksportu uz Vāciju.

Kas attiecas uz gāzes cenām, šeit risks ir turpmāks inflācijas pieaugums Latvijā un vājāka dinamika ES rūpniecībā, kas nodrošina līgumražošanas pasūtījumus Latvijas ražošanas uzņēmumiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ir potenciāls piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju

Pašlaik vairāki kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā, izskata iespēju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauju darbam Eiropas Savienībā saņemt tieši Latvijā.

Ekonomika Latvijas mežsaimniecības nozare formulēs savas prasības valstij (+VIDEO)

"Lai novārtā netiktu atstāti tautsaimniecības izaugsmei svarīgi projekti".

Ekonomika Rietumu Banka piešķir kredītu “Deglava Gleznotāju rezidences” būvniecībai

Rietumu Banka piešķīrusi 4,35 miljonu eiro kredītu uzņēmumam KSIA UNICO, atbalstot “Deglava Gleznotāju rezidences” trešās kārtas būvniecību.

Ekonomika ES novirzīs 200 miljardus eiro Eiropas mākslīgā intelekta nozarē

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien paziņoja par centieniem novirzīt 200 miljardus eiro publiskajās un privātajās investīcijās Eiropas mākslīgā intelekta nozarei.

Lasiet arī