Rail Baltica projektam šogad papildu nepieciešami 62 miljoni eiro

"Sēdē tika pārrunāts kopējais rēķins, un šī brīža aplēse iztrūkumam ir nedaudz vairāk nekā 60 miljoni eiro," sacīja ministrs, piebilstot, ka valdība otrdien, 11.februārī, atbalstīja 3,4 miljonu eiro pārdali kopuzņēmuma AS "RB Rail" izmaksām, bet vēl paliek pietiekami apjomīga daļa.

Briškens skaidroja, ka iepriekšējā aplēse bija vairāk nekā 70 miljoni eiro, tomēr nepārtraukti notiek korekcijas attiecībā uz dažādiem finanšu piešķīrumiem, tostarp ir saņemta informācija no Eiropas Komisijas (EK) par nākamo papildu finansējuma piešķīrumu, līdz ar to ir izdevies daļēji nokompensēt atsevišķas aktivitātes.

"Varbūtība, ka nepieciešamais finansējums "Rail Baltica" projektam neietekmēs valsts budžetu, nav liela. Jautājums būs par to, kā budžeta rāmja ietvaros rast iespēju šos 62 miljonus eiro nosegt. Satiksmes ministrijas (SM) budžetā šāda veida summu absorbēt uz citu aktivitāšu rēķina, nav iespējams, līdz ar to tā būs smaga politiska diskusija, kā identificēt šos avotus," minēja Briškens.

Viņš skaidroja, ka lielāko daļu no rēķiniem veido ar Rīgas lidostas un Rīgas Centrālo staciju saistītie virsrēķini, par ko SM valdību ir informējusi, tomēr finansējums netika iekļauts šā gada budžetā.

"Valdībai bija svarīgi vienoties par pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas veiksmīgi izdevās. Tagad konceptuālu šķēršļu šo lēmumu pieņemšanai nav, bet izaicinājums ir saistīts ar budžeta procesu, jo ir jāsaprot, kas ir potenciālie finanšu instrumenti, lai atrastu iztrūkstošo finansējumu," piebilda ministrs.

Jautāts, vai saistībā ar nenomaksātajiem rēķiniem varētu iestāties tiesvedības procesi, ministrs norādīja, ka informatīvajā ziņojumā SM ir atklājusi, ka vairākiem rēķiniem bija jābūt nomaksātiem šogad janvārī, tāpēc SM signalizē, ka šie rēķini ir jānomaksā, lai neiestātos juridiskas sekas.

"Patlaban SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdei ir izdevies izveidot konstruktīvu dialogu ar būvnieku, un šobrīd tas nav eskalējies šādos juridiskos procesus. Tomēr, ja mēs turpinām vilcināties ar šādiem lēmumiem, tad šādas sekas nav izslēdzamas," piebilda ministrs.

Komentējot situāciju ar "RB Rail" atlikušo izdevumu segšanu, ministrs norādīja, ka ir vēl virkne citu aktivitāšu, kur ir nepieciešams papildu finansējums, bet, viņaprāt, 3,4 miljoni eiro ir pozitīvs signāls Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, ka Latvija virzās uz rēķinu nomaksu, vienlaikus turpinot strādāt pie izmaksu samazinājuma.

Viņš papildināja, ka sēdē tika pārrunāta arī sākto darbu noslēgšana Rīgas lidostā, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu pārdales.

Briškens uzsvēra, lai paspētu Atveseļošanās fonda noteiktajā termiņā pabeigt darbus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, valdības lēmumi ir nepieciešami nekavējoties, kā arī ir nepieciešams risinājums, kā šīs aktivitātes finansēt.

Ministrs skaidroja, ka Finanšu ministrija (FM) ir solījusi šonedēļ sniegt atzinumu par nepieciešamo priekšfinansējumu, kā arī viņš neparedz būtisku pretestību šim risinājumam. "Kopumā runa ir par 114 miljonu eiro pārdali no Atveseļošanās fonda "Rail Baltica" Centrālās stacijas dienvidu daļas realizācijai. Lai attiecīgi varētu veikt priekšdarbus ir nepieciešams priekšfinansējums aptuveni 13,3 miljonu eiro apmērā, par ko SM ir sagatavojusi atsevišķu informatīvo ziņojumu," piebilda ministrs.