• Ineta,
  • Inta,
  • Intra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Darbu sācis Baltijas elektroenerģijas balansēšanas jaudu vienotais tirgus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 12:08, 05.02.2025


Darbu sācis Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārvades sistēmas operatoru (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), AS "Elering" un AS "Litgrid" veidotais Baltijas balansēšanas jaudu tirgus, kas nodrošinās sistēmas balansēšanai un frekvenču kontrolei nepieciešamo jaudas rezervi pēc Baltijas valstu energosistēmu atvienošanās no Krievijas kontrolētā elektroenerģijas tīkla.


Foto: LETA

Pirmās izsoles Baltijas balansēšanas jaudu tirgū notika otrdien, 4.februārī, un tajās PSO no tirgus dalībniekiem iegādājās jaudas katram solīšanas periodam.

Patlaban tirgu veido frekvenču ierobežošanas rezerves (FCR) un manuālās frekvences atjaunošanas rezerves (mFRR).

Baltijas PSO katram periodam iegādājās 1257 megavatus (MW) kopējās balansēšanas jaudas, kas ietver 29 MW FCR, 730 MW augšupvērstas mFRR un 498 MW lejupvērstas mFRR.

Pārrobežu pārvades jauda tiek piešķirta balansēšanas jaudu apmaiņai un rezervju sadalei atbilstoši Baltijas PSO izstrādāto Baltijas balansēšanas jaudas tirgus optimizācijas algoritma metodikai pēc Eiropas balansēšanas vadlīnijām.

AST skaidroja, ka sākotnēji automātiskās frekvences atjaunošanas rezervju (aFRR) jauda netiks iepirkta, jo no Baltijas PSO neatkarīgu tehnisku iemeslu dēļ ir aizkavējusies pievienošanās aFRR balansēšanas enerģijas apmaiņas platformai "Picasso". Līdz aFRR enerģijas apmaiņa būs iespējama, Baltijas PSO visu frekvences atjaunošanas rezervju apjomu iepirks mFRR veidā, lai nodrošinātu drošu un stabilu energosistēmu darbību. Šie apstākļi nekavē sinhronizācijas procesu un neapdraud tīkla stabilitāti pēc pievienošanās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai.

Balansēšanas jaudas ir pakalpojums, ko iegādājas PSO, lai nodrošinātu garantētu balansēšanas resursu pieejamību. Katru dienu notiek izsoles, kurās operatori, pamatojoties uz regulēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem, iegādājas balansēšanas jaudas nākamam 24 stundu periodam. Nepieciešamības gadījumā PSO izmanto iegādātās balansēšanas jaudas frekvences vadībai. Šie pasūtījumi notiek balansēšanas enerģijas tirgū.

AST Sistēmas palīgpakalpojumu dienesta vadītāja Jolanta Graudone norādīja, ka notiek cieša sadarbība, lai veiktu Baltijas sinhronizāciju un nodrošinātu sistēmas stabilitāti un drošumu laikā, kad sistēma tiks atvienota no Krievijas kontrolētās sistēmas, izolētas darbības testa laikā un brīdī, kad Baltija pievienosies kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai.

Viņa skaidro, ka veiksmīgā Baltijas balansēšanas jaudu tirgus darbības sākšana ir ļāvusi AST iegādāties sistēmas darbībai nepieciešamos balansēšanas pakalpojumus. Turklāt nākotnē, pieaugot atjaunojamās enerģijas īpatsvaram kopējā tirgū, jaudu tirgus būs arī nozīmīgs instruments tirgus dalībniekiem, ļaujot iegūt papildu ieņēmumus.

Kopējais tirgus pieprasījums pēc balansēšanas jaudām Baltijas valstīs 2025.gadā sasniegs aptuveni 1500 MW un tiek prognozēts, ka pieprasījums pieaugs līdz ar atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugumu un tā saukto ģenerējošo patērētāju skaita pieaugumu, atzīmē kompānijā.

Tāpat kompānijā atzīmē, ka vēl pašlaik Igaunija, Latvija un Lietuva darbojas sistēmā, kurā elektroenerģijas frekvenci centralizēti kontrolē Krievija. Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu ļaus veikt neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas valstu elektrotīklu frekvences kontroli un palielinās enerģētisko drošību reģionā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Liellopu gaļas iepirkumu cena martā palielinājusies par 19,9%

Govs liemeņa iepirkuma cena Latvijā 2025.gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājusies par 19,9%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ekonomika Cūkgaļas cena Latvijā martā pieauga par 1,5%

Latvijā cūkgaļas cena šogad martā bija 191,67 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 1,5% vairāk nekā februārī, bet par 19,5% mazāk nekā 2024.gada martā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ekonomika Garkalnē par 12 miljoniem eiro būvēs jaunu bērnudārzu

Garkalnē maijā sākta jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība, liecina informācija Ropažu novada mājaslapā.

Ekonomika Aptauja: Latvijā 46% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir guvuši papildu ienākumus

Latvijā 46% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir guvuši papildu ienākumus, aģentūru LETA informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties Finanšu institūta veikto pētījumu.

Lasiet arī

Pasaule Elektroapgādes atjaunošanai Spānijā var būt nepieciešamas 6-10 stundas

Spānijas elektropārvades tīklu uzņēmums "Red Electrica" paziņojis, ka elektroapgādes atjaunošana lielai daļai valsts pēc vērienīgā elektrības padeves pārrāvuma, kas pirmdien skāris arī Portugāli, varētu aizņemt sešas līdz desmit stundas.

Ekonomika Martā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā samazinājās par 39%

Biržas "Nord Pool" elektroenerģijas cena Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri samazinājās par 39% - līdz 91,99 eiro par megavatstundu (MWh), AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Finanšu produktu speciāliste Inga Martinsone.

Pasaule AST: Elektroapgādes pārrāvums Pireneju pussalā noticis no izdalītā reģionā

Pireneju pussalas reģions, kur pirmdien noticis elektropadeves pārrāvums, ir izdalīti no kopējās kontinentālās Eiropas sinhronās energosistēmas, aģentūrai LETA atzina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns.

Sabiedrība Aktivizējusies Krievijas propaganda par Baltijas enerģētikas sektoru

Pēc tam, kad Baltijas valstis 9.februārī sinhronizēja savus tīklus ar Rietumeiropas tīkliem, Krievijas mediji dubultojuši propagandu par šo valstu enerģētikas sektoru, paziņoja Lietuvas mediju monitoringa kompānijas "Mediaskopas" direktore Jūrate Stankuviene.