Pēdējā gada laikā finansiālā situācija ir pasliktinājusies trešdaļai iedzīvotāju

Pusei iedzīvotāju gada laikā finansiālā situācija palikusi nemainīga, bet katram trešajam tā ir pasliktinājusies. Lielākā ietekme uz ģimeņu budžetu pērn ir bijusi pārtikas un ikdienā nepieciešamāko preču cenu kāpumam, kā arī energoresursu cenu un algu izmaiņām.

Lielai daļai sabiedrības pērn finansiālā situācija palikusi nemainīga vai uzlabojusies, tomēr apmierināti ar to ir vien 36% iedzīvotāju - biežāk jaunieši līdz 25 gadiem un rīdzinieki. Neitrāli esošo finansiālo situāciju vērtē 24% respondentu - biežāk iedzīvotāji virs 50 gadiem. Savukārt pārējie iedzīvotāji ir vai nu neapmierināti (26%), vai ļoti neapmierināti (12%).

Kopumā 77% respondentu atzīst, ka var iegādāties ikdienā nepieciešamās preces (pārtika, apģērbs), kā arī var veidot uzkrājumus. 39% norāda, ka nevar uzreiz veikt lielākus pirkumus - tādus kā televizors, ledusskapis, mēbeles, bet 36% var atļauties faktiski visu, izņemot patiešām lielus pirkumus - auto vai nekustamo īpašumu. Savukārt 15% respondentu - biežāk vecumā no 30 līdz 39 gadiem - norādījuši, ka naudas pietiek vien pārtikai un ir grūti kaut ko atvēlēt pat apģērbam.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka pēdējie gadi Latvijas iedzīvotājiem ir bijuši sarežģīti un izaicinājumiem pilni. Pandēmija, inflācijas šoks un sekojošais procentu likmju kāpums ir ietekmējuši iedzīvotāju finansiālo stāvokli.

Viņš pauž, ka ceturtdaļa iedzīvotāju vērtējumos ir neitrāli, bet apmierināto un neapmierināto īpatsvars ir līdzīgs. Savukārt ļoti neapmierināto īpatsvars ir krietni lielāks par ļoti apmierināto īpatsvaru. Tas apliecina kraso finansiālās situācijas polarizāciju sabiedrībā, kad ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kas jūtas finansiāli stabili, kam pretī ir aptuveni tikpat liela, kas atrodas finansiāla stresa apstākļos. "Tas rezonē sociālajos tīklos, ko izmanto politiskajā dienaskārtībā, lai audzētu politisko kapitālu. Lēnīgā ekonomikas izaugsme un nepieciešamība palielināt līdzekļus drošības politikai nozīmē, ka tuvākajā laikā ar finansiālo situāciju neapmierināto rindas labākajā gadījumā dils lēni," norāda "SEB bankas" ekonomists.

Pērn lielākā ietekme uz iedzīvotāju budžetu bija pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugumam. Tam seko energoresursu izmaksu svārstības. Gandrīz puse iedzīvotāju sagaida, ka arī šogad viņu izdevumi turpinās augt - pesimistiskāk noskaņoti iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Vien 13% respondentu domā, ka viņu izdevumi šogad samazināsies.

Savukārt ienākumu pieaugumu sagaida mazliet vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (35%). Gandrīz katrs sestais domā, ka ienākumi šogad samazināsies, bet 37% uzskata, ka tie paliks nemainīgi, kas, visdrīzāk, neveicinās viņu finansiālās situācijas uzlabošanos.

Gašpuitis skaidro, ka darba samaksas kāpums palēnināsies, tomēr turpināsies. Tas nebūs visaptverošs un strādājošo finansiālā situācija uzlabosies nevienmērīgi. Aizsardzības izdevumu palielināšana nozīmē, ka iespējas audzēt sociālos izdevumus būs ļoti ierobežotas, tādēļ pastāvošā finansiālās situācijas polarizācija nezudīs un atspoguļosies arī sociālajos procesos.

Viņš norāda, ka kopējais inflācijas temps solās būt mērens, bet būtisku ietekmi uz daudzu situācijas vērtējumu atstās tālākais pārtikas, veselības un komunālo pakalpojumu cenu pieaugums.

Atbildē uz jautājumu, kādiem jābūt ienākumiem "uz rokas" vienam cilvēkam, lai šobrīd varētu pilnvērtīgi dzīvot un justies finansiāli droši, šogad kopumā tika nosauktas lielākas summas nekā pērn. Katrs septītais atbildēja, ka summai jābūt no 500 līdz 1000 eiro (pirms gada šī atbilde bija katram piektajam). Mazliet mazāk par trešdaļu jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei jāpelna no 1000 līdz 1500 eiro. Savukārt 31% aptaujāto uzskata, ka ienākumiem jābūt no 1500 līdz 2000 eiro.

Summu no 2000 līdz 3000 eiro šogad ir nosaukuši gandrīz divreiz vairāk iedzīvotāju nekā pērn - 21%. Bet 4% respondentu uzskata, ka pilnvērtīgā dzīve iespējama ar ienākumiem virs 3000 eiro "uz rokas".