Baltijas reģionā pērn elektrostaciju ražošanas jaudas pieauga par 35%

Kompānijā norāda, ka tik liela elektroenerģijas ražošanas jauda Baltijas reģionā nav bijusi vismaz pēdējos 15 gadus. Jaudas pieaugumu pērn radīja jaunas saules un vēja elektrostacijas kopā 3,5 GW apmērā. 2024.gada beigās Baltijas reģionā saules elektrostaciju jauda sasniedza 3,7 GW, kamēr vēja elektrostaciju jauda sasniedza 2,3 GW.

Jaunu elektrostaciju jaudu pieaugums palielināja Baltijas reģionā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas 2024.gadā sasniedza 18,5 teravatstundas (TWh) - lielāko vietējās ģenerācijas apmēru pēdējo sešu gadu laikā. Pērn Baltijas reģionā elektrostacijas saražoja elektroenerģiju 68% apmērā no Baltijā patērētās elektroenerģijas, samazinot elektroenerģijas importu līdz mazākajam apmēram pēdējo sešu gadu laikā. No 2019. līdz 2023.gadam Baltijā tika saražoti vidēji 58% no patēriņa.

Neskatoties uz to, ka "Estlink-2" kabelis starp Somiju un Igauniju 2024.gadā tika bojāts divas reizes un nedarbojās kopumā septiņus mēnešus un 15 dienas, ierobežojot lētākas elektroenerģijas importu no Skandināvijas, elektroenerģijas vidējā cena pērn Latvijā turpināja samazināties un bija vidēji 87,43 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir lētākā elektrības cena pēdējo četru gadu laikā.

AST valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka sinhronizācijai veiktā elektrotīkla infrastruktūras pastiprināšana un liela apmēra jaunu ģenerācijas jaudu ieviešana ievirza Baltijas energosistēmas attīstību virzienā uz pašnodrošinātu un lētu elektroapgādi. Tomēr elektroenerģija Baltijas valstīs joprojām ir divas reizes dārgāka nekā Skandināvijā.

Pēc viņa teiktā, lai Baltijas reģiona elektroenerģijas cenas samazinātos līdz Skandināvu līmenim, Baltijā ir nepieciešams dubultot esošo saules un vēja elektrostaciju jaudu, kā arī veicināt elektroenerģijas bateriju attīstību vismaz trīs GW apmērā.

"Lai atbalstītu energosistēmas attīstību, no AST puses turpmākā gada laikā ieviesīsim inovatīvus tīkla caurlaides spējas palielināšanas risinājumus, piedāvāsim papildu tīkla pieslēgumu jaudas, piedāvāsim investīcijas motivējošāku tīkla pakalpojumu tarifu struktūru un ieviesīsim inovatīvus elektroenerģijas un balansēšanas tirgu modeļus," skaidro Junghāns.

Elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pērn samazinājās par 7% - līdz 87,43 eiro par MWh. Zemākais līmenis cenai pērn bija aprīlī - 60,23 eiro par MWh, savukārt augstākais līmenis bija janvārī - 117,22 eiro par MWh.

Pērn kopējais tīklā nodotais elektroenerģijas daudzums samazinājās par 3%, bet patēriņš pieauga par 1%. AST norāda, ka, ņemot vērā saules ģenerācijas iekārtu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais saražotās un patērētās elektroenerģijas apmērs Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā netiek nodota tīklā, bet izmantota tūlītējam pašpatēriņam.

AST arī norāda, ka pērn vairāk nekā 3,1 reizi pieauga saules elektrostaciju saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums, apsteidzot vēja elektrostacijas un kļūstot par trešo apjomīgāko elektroenerģijas avotu aiz koģenerācijas stacijām un hidroelektrostacijām.

Ražošanas apmēru pieaugums, pēc AST pārstāvju skaidrotā, saistāms ar jaunu elektrostaciju pieslēgšanu tīklam - ja 2022.gadā kopējā elektroenerģijas sistēmai pieslēgto saules paneļu ģenerācijas jauda bija ap 100 MW, 2023.gadā sasniedzot 305 MW, tad 2024.gada nogalē kopējā saules ģenerācijas jauda sasniedza 660 MW, kas turpinās pieaugt arī 2025.gadā.

Tādējādi saules elektrostaciju kopējais devums Latvijas elektroenerģijas ražošanas bilancē pieaudzis no 2,1% 2023.gadā līdz 6,7% pērn, bet ražošanas rekords sasniegts augustā, kad saules elektrostacijas tīklā nodeva 66 GWh elektroenerģijas.

Vēja elektrostacijas pērn tīklā nodeva par 2% vairāk nekā 2023.gadā, decembrī sasniedzot jaunu rekordu - 38 GWh, savukārt hidroelektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas daudzums samazinājās par 16%, tomēr saglabājot galveno elektroenerģijas ražošanas avota statusu Latvijā un nodrošinot 54% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma.

Latvijas elektroenerģijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju 2024.gadā tika nosegts 84,6% apmērā, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt iztrūkstošais elektroenerģijas apjoms - 1074 GWh - tika importēts no kaimiņvalstīm.