Pērn būtiski pieaugušas izmaksas no darbinieku prasījumu garantiju fonda

Ekonomika
LETA 10:23, 16.01.2025 0

Pērn no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti 2 064 746 eiro, kas ir par 63,6% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika izmaksāti 1 261 954 eiro, aģentūru LETA informēja Maksātnespējas kontroles dienestā.

 

Savukārt pērn fondā atgūti 502 506 eiro, kas ir par 18,6% mazāk nekā tika atgūts 2023.gadā.

Pērn kopumā apmierināti 52 maksātnespējīgo uzņēmumu 940 darbinieku prasījumi. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 2197 eiro.

Lielākā summa izmaksāta maksātnespējīgās AS "Ceļu pārvalde" 343 darbinieku prasījumu apmierināšanai 809 056 eiro apmērā. Tai seko kompānija "Ostas celtnieks", kur 125 darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāti 330 493 eiro.

Medicīnas tehnikas, instrumentu, preču un piederumu nozarē pārstāvētās kompānijas "Forta prefab" 92 darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāti 276 404 eiro, bet likvidētās zeķu ražotājas "Aurora Baltika" 49 darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāti 89 809 eiro apmērā.

Savukārt galantērijas preču ražošanas nozare pārstāvētās "Arta - F" 42 darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāti 73 984 eiro.

No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas kontroles dienests izmaksā neizmaksāto darba samaksu maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, kā arī atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
#alga
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pērn sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā nav mainījušās
Rīgas pašvaldības uzņēmumi gatavojas iziet biržā
LIAA: investoru interese par Latviju ir dubultojusies
Latvija Ukrainai piegādāja 12 000 dronu par 17 miljoniem eiro (+VIDEO)
Ekonomika Ekspertu viedokļi par meža īpašumu iegādi ir atšķirīgi

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi, noskaidroja aģentūra LETA.

Ekonomika Eksperti: pieaug Latvijā pārdoto lietoto auto nobraukums (+VIDEO)

Populārākās ir tā sauktās "netīrumiem neredzamās mašīnas" - pelēkā un melnā krāsa.

Ekonomika «Latvijas aptiekas» pārdošana varētu tikt īstenota KP noteiktajā termiņā

Zāļu ražotājam AS "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") piederošo SIA "Latvijas aptieka" kapitāldaļu pārdošana varētu tikt īstenota Konkurences padomes (KP) noteiktajā termiņā, kas ir šā gada 1.februāris, aģentūrai LETA prognozēja "Latvijas aptiekas" pārvaldnieks Guntis Belēvičs.

Ekonomika Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn samazinājies par 26,7%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 26,7% salīdzinājumā ar 2023.gadu un bija 11,467 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Lasiet arī

Minimālā mēnešalga Latvijā paaugstināta līdz 740 eiro
Banku analītiķi nākamajā gadā Latvijā sagaida darba samaksa kāpumu
Latvijā turpina augt vidējā alga
Darba devējiem būs jāinformē VID par skaidrā naudā izmaksātu algu
Ekonomika Pamata atalgojums gada laikā Latvijā pieaudzis par 8,2%

Latvijā vidējais pamata atalgojums mēnesī, tam pašam darbiniekam strādājot tajā pašā amatā, gada laikā pieaudzis par 8,2%, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais ikgadējais Vispārējais atalgojuma pētījums.

Sabiedrība Politiķiem «Latvijas Sabiedriskā medija» valdes atalgojums nešķiet samērīgs

Koalīcijas Saeimas frakciju vadība uzskata, ka topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu atalgojums ir nesamērīgs.

Kriminālziņas Ozola pērn domē nopelnīja 64 205 eiro

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai") pērn domē nopelnīja 64 205 eiro, liecina viņas amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā ir par 16,5% mazāka nekā vīriešiem

Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2023.gadā Latvijā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.